Miers nebūs ilgs. Mudinājums augstskolām pašām pārdalīt budžeta vietas par labu kvalitatīvākajām programmām ir neliels solis pretim pārmaiņām, ko iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā likusi priekšā nākamo «ēsmu» - augstākās izglītības un zinātnes reformu plānu. Tas gan daudzus jautājumus atstāj atvērtus un ļauj prognozēt, ka vēl gaidāma šķēpu laušana, kad plāns iegūst konkrētākas aprises.
Ņemot vērā
Bieži piesauktās augstākās izglītības problēmas nolasāmas arī no nesenās studiju programmu vērtēšanas rezultātiem - nepietiekama sadarbība dažādu Latvijas augstskolu starpā un kopumā vāja saikne ar starptautisko akadēmisko kopienu. Augstākās izglītības sistēmai pārmet fragmentāciju, uz citu Eiropas valstu fona knapā finansējuma un arī akadēmiskā personāla izkaisīšanu pa daudzām augstskolām un programmām, kas ietekmē studiju kvalitāti. Mazāk augstskolu un programmu, bet kvalitatīvākas - šāds mērķis izkristalizējas no R. Ķīļa un viņa domubiedru paustā. Tieši zem augstākās izglītības resursu koncentrēšanas karoga var palikt lielu daļu no IZM pagaidām publiskotajiem plāniem, taču par konkrētiem soļiem, kā to panākt, nav vienprātības.
Augstskolas ir autonomas, un valstij nav daudz instrumentu, kas var ietekmēt sektora darbību, taču esošie ir ļoti spēcīgi - piemēram, finansējums, akreditācija, likumu prasības. Budžeta naudas sadalījumā IZM bija likusi cerības uz studiju programmu vērtēšanas rezultātiem, kurus pēcāk apšaubīja un nu notiekot projekta audits. Asu kritiku gan izpelnījās pašas IZM darbības ar ekspertu veiktajiem programmu vērtējumiem - tā pēc saviem ieskatiem kritērijiem mainīja «svaru» un rezultātā izveidojās atšķirīgs programmu sadalījums kvalitātes grupās.
Rektori ir kritiski ne tikai pret IZM sacelto «statistisko troksni», bet arī pret apņemšanos izvērtējuma rezultātus izmantot par pamatu, lai finansētu tikai kvalitatīvās studiju programmas. «Ideja pārbaudei bija dot impulsu, lai uzlabotu programmas, nevis aizvērt tās, kas neizturēs,» norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis. Ārzemju eksperti sniedza ļoti racionālus ieteikumus, ko mainīt, un daudzi no tiem jau ņemti vērā, akcentē Rektoru padomes priekšsēdis un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Dienas uzrunāto rektoru teiktais liecina, ka augstskolas sākušas nopietnāk strādāt gan pie līdzīgo programmu apvienošanas, gan sadarbības starp pašmāju augstskolām.
Vilināšot apvienoties
Mehāniski nogriežot vājās programmas, augstskolās to būs mazāk, bet no tā vien studiju kvalitāte neuzlabosies, izriet no Latvijas Universitātes (LU) rektora Mārča Auziņa teiktā. Viņam ir savs viedoklis par to, kā izmantot programmu vērtējuma rezultātus: visās studiju nozarēs resursi jākoncentrē spēcīgākajos spēlētājos - tajās augstskolās, kas spēj piedāvāt lielāku skaitu kvalitatīvu programmu. Pēc LU rektora domām, tālāku reformu soļu speršanai varētu pietikt arī ar pašreizējo studiju programmu izvērtējumu, jo vismaz ekspertu analīze par programmām vienas nozares ietvaros ir izmantojama. Arī IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Inese Stūre norāda: lai arī izvērtējums ir apšaubīts, tas devis daudz vērtīgas informācijas.
Budžeta vietu sadalē gan IZM, visticamāk, nevarēs paļauties tikai uz programmu kvalitātes vērtējumu, jo tas būs jāsabalansē arī ar tautsaimniecības vajadzībām. Ne pārāk spēcīgas izrādījušās arī unikālas programmas, no kuru slēgšanas labāk nekļūšot un drīzāk esot jāmēģina tās attīstīt. Valstij ir jāfinansē programmas tajās jomās, kurās Ekonomikas ministrijas prognozes paredz kvalificētu speciālistu trūkumu, kā arī tās, kuru pastāvēšana bez valsts atbalsta nav iespējama to dārgo izmaksu dēļ, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
R. Ķīlis izteicies, ka divu gadu laikā valsts augstskolu un koledžu skaitam jāsarūk uz pusi, taču IZM valdībā iesniegtajos dokumentos - informatīvajā ziņojumā un reformu plānā - tik konkrētas apņemšanās neparādās. I. Stūres teiktais liecina, ka tagad degpunktā ir nevis augstskolu apvienošana, bet gan programmu konsolidācija studiju virzienu ietvaros.
Diskusijās par augstskolu apvienošanos nereti tiek piesaukta Ālto universitāte Somijā, kurā apvienojās Helsinku Ekonomikas augstskola, Mākslas un dizaina universitāte un Tehnoloģiju universitāte. Gints Poišs, kurš apmaiņas programmā Ālto universitātē studēja enerģētiku un elektrotehniku, norāda, ka augstskolā bija acīmredzami ieguvumi no dažādu disciplīnu apvienošanas. Piemēram, dizaina un tehnoloģiju studentiem esot iespēja roku rokā strādāt modernās darbnīcās un radīt interesantus projektus. Šo piemēru pašmāju speciālisti min, lai ilustrētu, kāda nozīme augstskolu saplūšanā ir papildu finansējumam - somi universitāšu apvienošanos panāca, bagātīgi ieguldot valsts un privātā sektora līdzekļus. «Mūsu gadījumā ministrs papildu finansējumu augstākajai izglītībai vispār nepieprasa,» teic L. Ribickis. IZM gan uzsver, ka iecerējusi vilināt augstskolas uz spēku likšanu kopā, Eiropas naudas un valsts budžeta investīciju piesaistē dodot priekšroku uz apvienošanos vērstiem projektiem.
Visi dara visu
IZM arī iecerējusi ieviest jaunu augstskolu tipoloģiju, sadalot tās piecās grupās. Tādā gadījumā Latvijas augstākās izglītības sistēma sastāvētu no zinātnes universitātes, inovāciju universitātes, reģionālās universitātes Latgalē, nozaru augstskolām, kā arī reģionālajām augstskolām un koledžām. Katram augstskolu tipam būtu savi uzdevumi: piemēram, zinātnes universitātē būtu uzsvars uz akadēmisko izglītību, reģionālajās augstskolās - uz speciālistu sagatavošanu reģionu vajadzībām. Tā tiktu pateikts, ko valsts no katras augstskolas sagaida, jo pašlaik «visi var darīt visu» - piemēram, augstskolas var īstenot doktorantūras programmas, pat ja tajās studē tikai daži cilvēki, skaidro IZM.
(Visu rakstu lasiet 18.decembra laikrakstā Diena)