KNAB sagatavojis grozījumus valdības noteikumos par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs. Kā viens no preventīviem pasākumiem noteikumos paredzēta ienākumu un parādsaistību proporcijas noteikšana personām, kas strādā paaugstināta korupcijas riska amatos. Grozījumus šodien skata valsts sekretāru sanāksmē.
Ievērojot minēto noteikumu, projekts nosaka kārtību ienākumu un parādsaistību proporcijas noteikšanai, proti, proporcijas aprēķināšanas formula noteikta līdzīgi tai, kā kredītiestādes veic aprēķinus par personu kredītspēju pirms kredītu izsniegšanas.
Projektā paredzēts, ka ienākumu un parādsaistību proporcija uzskatāma par adekvātu, ja izdevumu apmērs, kādu novirza kredītsaistību segšanai, nepārsniedz 30% no personas ienākumiem.
Šāds apmērs noteikts, jo atbilstoši Latvijas Komercbanku asociācijas sniegtajai informācijai bankas, izvērtējot fizisko personu kredītspēju, nosaka, ka summa, kuru persona var novirzīt kredīta maksājumu veikšanai, atkarībā no banku politikas ir 20 līdz 40% no visiem ienākumiem. Līdzīga proporcija ir arī starptautiski pieņemta.
Vienlaicīgi projektā noteikts, ka, lai proporcija tiktu uzskatīta par adekvātu, personai pēc parādu nomaksas jāpaliek summai, kas nav mazāka par iztikas minimumu, ja tai apgādībā nav citas personas. Iztikas minimums pērn trešajā ceturksnī bija 175 lati.
Savukārt, ja apgādībā ir citas personas, summai pēc kredīta nomaksas jāpaliek šādā apmērā - iztikas minimums plus 90 lati mēnesī uz katru apgādībā esošu ģimenes locekli. 90 lati mēnesī norādīti atbilstoši noteikumiem, kas paredz, ka ģimene atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 90 latus.
No minētā izriet, ka, piemēram, personai ar vienu apgādībā esošu personu pēc parādsaistību nomaksas būtu jāpaliek pēc nodokļu nomaksas vismaz 263 lati, bet ar divām apgādībā esošām personām - vismaz 353 lati.
Iegūstot informāciju par ienākumu un parādsaistību proporciju, iestādes vadītājam būs jāveic pastiprināti kontroles pasākumi pār personām, kuru ienākumu un parādsaistību proporcija būs tādā apjomā, kas veicina personas pakļautību korupcijas riskam.
KNAB izstrādātie grozījumi paredz atsevišķu regulējumu korupcijas risku noteikšanai, analīzei un novērtēšanai, kā arī definē minimālos kontroles pasākumus attiecībā uz korupcijas un interešu konflikta novēršanu.
Noteikumu grozījumi paredz, ka korupcijas un interešu konflikta novēršanai tiek īstenoti vairāki personāla vadības pasākumi, piemēram, darbiniekiem, paredzētas regulāras apmācības par aktuālajiem jautājumiem interešu konfliktu un korupcijas novēršanā.
Attiecībā uz darbiniekiem, kas ieņem amatus, kur korupcijas un interešu konflikta riska iestāšanās varbūtība ir ļoti liela, KNAB iesaka, piemēram, veikt plānveida darbinieka rotācijas ik pēc noteikta termiņa, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.
Tajās iestādēs, kur notiek personiska saskarsme ar privātpersonām, vēlams nodrošināt video novērošanu un sarunu fiksēšanu audio ierakstā, nosakot šo ierakstu veikšanas, glabāšanas un iznīcināšanas kārtību.
Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai paredz nodrošināt publisko iepirkumu regulāru uzraudzību, kā arī uzraudzīt līguma izpildes atbilstību prasībām.