Taču tagad radušās pavisam jaunas versijas, un Dripe saka, ka Triangula bastions ir "sarežģīts no īpašnieku viedokļa" - ēka ir privātīpašums uz pašvaldības zemes, otrdien raksta laikraksts Diena.
Pagājušajā rudenī tā laika premjera Valda Dombrovska padomnieks Ints Dālderis (Vienotība) portālam Diena.lv izteica minējumu, ka līdz decembrim būs skaidrība par iespējām šiem projektiem piesaistīt Eiropas Komisijas (EK) finansējumu. Kultūras ministres Daces Melbārdes (NA) padomniece Dagnija Grīnfelde Dienai atzīst, ka atbilde no EK joprojām nav saņemta. "Līdzko būs atbilde, būs skaidrs, ko darīt tālāk," norādīja Grīnfelde. Aģentūra LETA, atreferējot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 12. februāra sēdi, rakstīja: "Ministre norādīja, ka vajadzēs izvēlēties - būvēt Laikmetīgās mākslas muzeju vai akustisko koncertzāli. Rīgas dome esot paudusi, ka akustiskās koncertzāles vajadzībām varētu pielāgot Kongresu namu, tāpēc no jauna varētu būvēt Laikmetīgās mākslas muzeju." Grīnfelde tomēr uzsver, ka vēl tiek izskatīti dažādi scenāriji, bet, ja EK naudu nepiešķirs nevienam no projektiem, patiešām var nākties izvēlēties. Nacionālajā attīstības plānā fiksēta vēl viena valdības apņemšanās - līdz valsts simtgadei uzbūvēt sporta stadionu, kur varētu atbilstošā līmenī notikt Deju svētki.
Dripes vadītā darba grupa pērn nonāca pie vairākiem priekšlikumiem, kas gan nebija viegli realizējami. Tika nopietni apspriesta iespēja Laikmetīgās mākslas muzeja vajadzībām pārbūvēt un paplašināt Triangula bastiona ēku, kā arī mūsdienīgu koncertu, kongresu un konferenču centru izveidot esošā Kongresu nama pārbūves rezultātā. Bija ieteikts arī variants muzeju būvēt uz 1872. gada Rīgas pirmā dzelzs tilta balstiem. Ar šiem variantiem darba grupa iepazīstināja Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš izteica publisku atbalstu lielo kultūras objektu uzbūvēšanai līdz valsts simtgadei. Tagad Dripe Dienai stāsta, ka viņa vadītā darba grupa uzrakstījusi ziņojumu toreizējam premjeram Dombrovskim (Vienotība), kurš savukārt uzdevis va/s Valsts nekustamie īpašumi izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu iespējamajai muzeja atrašanās vietai. To šobrīd veic pilsētplānošanas kompānija Grupa 93. Dripe atzinīgi vērtē, ka analizētas tiek arī vietas, par kurām iepriekš darba grupa nav runājusi - Torņakalns un Latgales priekšpilsēta.
Grupa 93 direktors Neils Balgalis Dienai nosauc četras apkaimes, kas pētījuma gaitā analizētas - Maskavas forštate, Skanste, Torņakalns un Andrejsala. "Katra no šīm apkaimēm ir pelnījusi kādu objektu. Mēs sniedzam vērtējumu par katras apkaimes plusiem un mīnusiem, vērtējam finanšu ieguldījumus. Gribu uzsvērt, ka valstij vispirms ir jāpieņem lēmums, ka muzejs noteikti ir vajadzīgs," norāda Balgalis. Viņš arī uzskata, ka gala lēmums par muzeja atrašanās vietu ir tieši atkarīgs no EK finansējuma pieejamības. Ja Eiropas nauda būs, muzeju būvēs degradētā pilsētvidē (tas ir līdzekļu piešķiršanas nosacījums), lai izvēlēto apkaimi attīstītu kopumā. Ja EK naudu nepiešķirs, tad, pēc Balgaļa teiktā, muzeja vieta varētu būt elitārāka. EK finansējuma nosacījums ir arī privāto partneru piesaiste.
Plašāk lasiet Ata Rozentāla rakstā Joprojām gaida Eiropas naudu otrdienas, 11.marta, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!