Latvijā valsts uz katru iedzīvotāju tērē daudz mazāk nekā Igaunijā

Savā pētījumā viņš cenšas gūt atbildes uz jautājumiem, kāpēc, neraugoties uz kopīgo vēsturisko ceļu un pārmaiņu pieredzi, Igaunijas valsts spēj vairāk, kādi faktori noteikuši pastāvošās atšķirības, kā arī pievēršas citiem ne mazāk svarīgiem aspektiem. 

Pētnieks norāda, ka Vējoņa izteikumi nav gluži precīzi: "Latvijas gadījumā centrālās valdības budžets jeb valsts pamatbudžets ir mazāks nekā Igaunijā tāpēc, ka pašvaldības pašas iekasē daļu no nodokļiem un liela daļa no sociālā nodokļa tiek novirzīta uz sociālo jeb speciālo budžetu. Igaunijā pašvaldības bauda mazāku autonomiju nodokļu iekasēšanā un sociālās vajadzības tiek finansētas tieši no centrālā budžeta." Proti, aplūkojot pamatbudžetu jeb centrālās valdības budžetu, Igaunijā tas pērn bija septiņi miljardi eiro, bet Latvijā pieci miljardi, savukārt, izvērtējot konsolidēto kopbudžetu, kas ietver arīdzan pašvaldību budžetu un sociālo fondu, – Latvija ar saviem deviņiem miljardiem apsteidz Igaunijas astoņus miljardus eiro. 

Taču, attiecinot budžeta rādītājus uz iedzīvotāju skaitu katrā valstī, redzams, ka Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts daudz mazāk līdzekļu nekā Igaunijā – pie mums tie ir 4,5 tūkstoši eiro gadā, bet kaimiņos – 6,2 tūkstoši. "Lai gan prezidents ir kļūdījies ar skaitļiem, viņš ir norādījis uz problēmu. Ja mēs paskatāmies uz iedzīvotāju skaitu, šie budžeta rādītāji Igaunijā ir stipri lielāki nekā Latvijā," atzīmē Austers. 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 27.decembra, numurā!