LIZDA rosina atjaunot izdienas pensijas pedagogiem

Viņš norādīja, ka koncepcijas projektā ir izvirzīti vairāki problēmas risinājuma varianti, no kuriem arodbiedrība atbalsta risinājuma variantu, kas paredz paplašināt pašreizējo ikdienas pensijas saņēmēju loku, nodrošinot izdienas pensijas strādājošajiem, kuriem darbs saistīts ar paaugstinātām prasībām veselības stāvoklim un īpašiem nenovēršamiem darba riskiem vai izdegšanas sindromu.

LIZDA uzsver, ka pedagogi ir profesija, kurai attiecināmi Ministru kabineta noteikumi "Par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm", jo pedagoga profesija ir saistīta ar profesionālo iemaņu zudumu un izdegšanas sindromu, kā rezultātā darbinieks nav spējīgs kvalitatīvi strādāt. Turklāt pedagoga darba apstākļus neesot iespējams uzlabot, ieviešot jaunas tehnoloģijas, jo darba specifika - tiešā saskare ar bērniem - paliek. "Šo faktoru ietekmes rezultātā organismā notiek fizioloģiskas un psihoemocionālas izmaiņas, kas noved pie profesionālo iemaņu zuduma," uzskata arodbiedrība.

LIZDA skaidro, ka izdienas pensijas visiem pedagogiem tika piešķirtas laikā no 1959.gada līdz 1993.gadam, kā arī atjaunota to izmaksa no 1996.gada 1.janvāra, kas radīja nevienlīdzīgu situāciju starp strādājošajiem pedagogiem. Izdienas pensijas līdz 1993.gadam tika piešķirtas neatkarīgi no vecuma un darbspēju stāvokļa, ar darba stāžu pēc specialitātes ne mazāku par 25 gadiem.

Saprotot, ka piešķirt izdienas pensijas kā līdz 1993.gadam - visiem pedagogiem - nav iespējams, arodbiedrība uzskata, ka ir nepieciešams rast iespēju piešķirt izdienas pensiju atsevišķām pedagogu specialitātēm, kurās darba apstākļi ir īpaši ietekmējoši, proti, sporta skolotājiem, speciālās izglītības skolotājiem un pirmsskolas izglītības skolotājiem.

LIZDA domā, ka izdienas pensiju piešķiršana šīm pedagogu specialitātēm liecinātu par valsts ieinteresētību skolotāju sociālajā aizsardzībā pēc ilgstoša darba, kas viņiem radījis profesionālu izdegšanu.

Arodbiedrība uzsver, ka izdienas pensiju piešķiršanas pamatā ir konkrētas personas pieprasījums piešķirt izdienas pensiju, nevis noteikts datums, kad pensija pienākas, kā tas ir ar vecuma pensiju piešķiršanu. To personu skaits, kas, iespējams, pieprasīs izdienas pensijas, nebūs liels un varētu sasniegt 10-15% no attiecīgajā specialitātē un noteiktajā vecumā strādājošo skaita.

LIZDA dati liecina, ka vecumā no 52 līdz 62 gadiem strādā 1009 pirmsskolas izglītības skolotāji, 198 pirmskolas izglītības mūzikas skolotāji, 14 pirmskolas izglītības sporta skolotāji, 43 speciālie pedagogi, 181 speciālās izglītības skolotājs un 303 sporta skolotāji.

Jau ziņots, ka LM sagatavojusi vairākus priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai. Ministrijas ieskatā, piemērotākais būtu priekšlikums, kas paredz izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka vairākus amatus, kuri nodrošina atbalsta funkciju veikšanu, piemēram, lietvedība, grāmatvedība, nodrošinājuma daļa. Tāpat LM vēlas pakāpeniski paaugstināt pensijas pieprasīšanas vecumu vidēji par astoņiem gadiem jeb līdz 58 gadiem, sākot no 2016.gada.

Tikmēr LM uzsver, ka izdienas pensijas pieprasīšanas vecums ir zems un tas palicis nemainīgs kopš deviņdesmito gadu beigām, kā arī izdienas pensiju tiesības ir nodrošinātas jomās, kas mūsdienās neatbilst sākotnējam izdienas pensiju mērķim. "Bez tam pēc vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, nodrošinot solidāru attieksmi pret Latvijas iedzīvotājiem, aktuāls ir arī jautājums par vecumu, kurā tiek piešķirta izdienas pensija," norāda LM.

LM arī konstatējusi, ka šobrīd Latvijā liela daļa izdienas pensijas saņēmēju, kuri nav sasnieguši 62 gadu vecumu, turpina strādāt. Piemēram, pēc izdienas pensijas piešķiršanas turpina strādāt 95% no iekšlietu iestāžu darbiniekiem un 60% no kultūras darbiniekiem.

LM nenoliedz, ka atsevišķās profesijās izdienas pensijas ir motivācijas sistēmas neatņemama sastāvdaļa, tomēr akcentē, ka, nepārskatot izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumus attiecībā uz apdrošināšanas stāžu un aprēķināšanas kārtību, turpināsies atšķirīga pieeja izdienas pensiju piešķiršanā, radot nepamatotas atšķirības to aprēķināšanā starp dažādu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas un Muitas kriminālpārvaldes darbiniekiem darbs ir līdzīgs kā Valsts policijas darbiniekiem, tomēr viņi izdienas pensiju saņēmēju lokā neietilps.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V), uzskata, ka izmaiņas izdienas pensiju sistēmā saprātīgi būtu veikt vienlaikus ar algu reformas nodrošināšanu iekšlietu un citās iestādēs. "Jāsaprot arī, ka izdienas pensija nevar kalpot kā atliktais maksājums cilvēkiem, kuri riskē ar savu veselību un dažkārt pat dzīvību, nodrošinot valstij vitāli svarīgas funkcijas," uzsver ministre.

LM uzdots sagatavot priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai līdz 2013. gada 1.martam un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu. LM jau nākusi klajā ar vairākiem risinājumiem, kurus bija plānots izskatīt šodienas valsts sekretāru sanāksmē, tomēr to izskatīšana atcelta, jo LM secinājusi, ka vēl nepieciešamas papildu diskusijas ar iesaistītajām institūcijām.

Šobrīd izdienas pensiju ir tiesības saņemt transporta darbiniekiem (aviācijas, dzelzceļa, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta), radošajiem darbiniekiem (cirka, operas, baleta u.c. māksliniekiem), tiesnešiem, prokuroriem, diplomātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem.