No 18.janvāra līdz 19.janvārim LPS pārstāvji piedalījās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes Politikas komitejas sanāksmē Sorijā, Spānijā, kur tika diskutēts par Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politiku pēc 2020.gada.
Diskusijā tika runāts par to, kādām jābūt prioritātēm - vai atbalstīt tikai mazāk attīstītos reģionus vai arī būtu jāievieš jauni instrumenti finansējuma novirzīšanai.
Kā norādījusi LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede: "Ir ļoti būtiski, lai kohēzijas politika ne tikai saglabātu ES pamatlīgumā minēto, bet dotu daudz būtiskāku ieguldījumu ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirību straujai mazināšanai. Pilnīgi atvērta tirgus apstākļos dzīves pamatvajadzību izmaksas un cenas ir praktiski līdzsvarojušās, bet cilvēku dzīves apstākļi palikuši būtiski dažādi."
Viņa skaidroja, ka kopš 2004.gada, kad Latvija iestājās ES, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14% un austrumu reģionos pat par 23%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES robežās.
Viņasprāt, Latvijas apstākļos galvenajam uzsvaram joprojām ir jābūt uz pamatinfrastruktūras nodrošinājumu, jo nav iespējams nodrošināt ne sociālo iekļaušanu, ne izglītības un darba pieejamību, ja transporta infrastruktūra ir sliktā stāvoklī.
"Un tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir ES izvēle - vai varam atļauties, jo īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, ka milzīgas teritorijas, kas gan reljefa, gan tīras dabas ziņā ir visai izcilas cilvēku dzīvei, kļūst neapdzīvotas un vai ES var atļauties, ka tās austrumu pierobeža kļūst neapdzīvota?" sacīja Priede.
ES rietumu valstu pārstāvji uzsvēra, ka kohēzijas politika jānovirza visiem reģioniem un neviens reģions nedrīkstētu palikt bez atbalsta. Turklāt, visu valstu delegācijām bija vienots viedoklis, ka finansējumu kohēzijas politikai nedrīkst samazināt arī pēc 2020.gada.
Otkats Baigais
Vai
Dzērājs, zaglis, izspiedējs