"Latvijas tirgus kopumā nav tam gatavs. Jāattīsta pamatinfrastruktūra, un tas varētu motivēt cilvēkus maksāt par dzīvokļiem vairāk. Krievijas pircējiem Latvija neasociējas ar greznību," sacīja uzņēmuma pārstāve.
Kā piemēru Sun Re.Public valdes locekle pieminēja Spāniju, kur krīzes ietekmē pārdošanā nonācis daudz mājokļu.
"Tur katru rītu tīra pludmali, tur ir tīkli, tiek piedāvāti lēti valsts taksometra pakalpojumi, var lēti un ļoti garšīgi paēst - tur [Spānijā] es varētu pasūtīt pusdienās tikko izmakšķerēto akmeņasari, savukārt pie mums jau sen tirgo tikai importētas zivis! Automaģistrāles un tūrisma maršruti ir izvietoti tālu no bīstamiem rajoniem. Kur Latvijā būtu sastopams vismaz kaut kas no minētā? Tajā pašā Jūrmalā pēc aktīvās apbūves speciāli ārzemniekiem pazeminājies apkalpošanas līmenis! Droši vien aiz pārliecības, ka tūristi tik un tā visu apēdīs," sacīja Koroļova.
Vienlaikus eksperte nepiekrīt argumentam, kuru bieži vien min investīciju sliekšņa paaugstināšanas piekritēji, proti, to, ka ārzemnieki veicina nekustamā īpašuma burbuļa uzpūšanos Latvijā, tātad arī dzīvokļu cenu pieaugumu, tādējādi vietējiem vairs nav iespēju tos nopirkt.
Koroļova uzsvēra, ka nav nekādu "traku krievu, kazahu, azerbaidžāņu, kuri neskaita naudu un pērk visu, ko piedāvā, pat nedomājot".
"Nekāda burbuļa nav. Savukārt Latvijas iedzīvotāji nav spējīgi nopirkt dzīvokli tāpēc, ka bankas ir pārtraukušas kreditēšanu. Bankas neizsniedz kredītus, jo valstī valda krīze, ir bezdarbs, minimālā alga ir zem iztikas līmeņa, jo pie mums neattīstās ekonomika, vispār nekas neattīstās. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nespēj iegādāties nekustamo īpašumu, pat vienu objektu, nerunājot jau par otro, trešo vai desmito, kā arī mājokli centrā vai vasarnīcu pie jūras," norādīja speciāliste.