Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs
Rīgā 0 °C
Slapjš sniegs
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

papildināta - Aglona gaida un uzņem svētceļniekus

Trešdienas rīta pusē kā nepārtrauktas urdziņas pa visiem ceļiem Aglonā ienāk lielākas un mazākas svētceļnieku grupas. Noguruši, noberztām kājām, taču smaidīgi un pacilāti, viņi vispirms steidzas uz baziliku, lai nomestos ceļos pie Aglonas Dievmātes svētgleznas, bet tad jau var vienkārši nokrist augšpēdus saules izdedzinātajā zālītē sakrālajā laukumā, lai atvilktu elpu no garā ceļa, kas dažai grupai bija mērāms vairākos simtos kilometru.

Kā ik gadu, arī šogad, uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, kas norisinās no 12. līdz 15.augustam, no visām Latvijas malām, kā arī no ārvalstīm, starptautiskās nozīmes svētvietā Aglonā ierodas desmitiem tūkstošu svētceļnieku, lai godinātu Aglonas Dievmāti. Kopš 2004.gada šie lielākie Latvijas katoļu svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, šogad to organizācijai no valsts budžeta piešķirti 87 tūkstoši latu, tomēr, kā apgalvo  Aglonas bazilikas draudzes dekāns Andrejs Aglonietis, tā ir tikai nedaudz vairāk nekā puse no svētku nepieciešamajām izmaksām.


Drošībai naudas nepietiek

Šogad svētku laikā notiek arī IV Latvijas Jauniešu dienas, uz kurām aicināti ne tikai katoļu, bet arī citu konfesiju jaunieši, īpaši aizlūgumi tiek veltīti ģimenēm, slimniekiem un miera atjaunošanai Gruzijā, bet 14.augusta naktī notiks Krusta ceļa gājiens ar svecītēm pa bazilikas sakrālo laukumu. Īpašu noskaņu rada pie pāvesta altāra pagodināšanai uzstādītais pāvesta Jāņa Pāvila II svētītais, 370 kg smagais Misiju krusts, kuru  uz pleciem atnesa Rīgas sv. Jēkaba katedrāles svētceļnieku grupa.

Jau otro gadu savu dalību svētkos oficiāli pieteicis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, svētkos kā parasti ieradīsies arī vairāki Saeimas deputāti, taču, kā teica A.Aglonietis, uz baznīcu jau neviens netiekot speciāli aicināts. Tomēr politiķu defilēšana svētku procesijas priekšgalā nav līdzējusi, šogad līdzekļu svētku norisei esot piešķirts vēl nedaudz mazāk nekā pērngad, un tās pietiks tikai valsts dienestu (policijas, medicīnas, ugunsdzēsēju) u.c. darba apmaksai, jo, piemēram, ja pagājušajā gadā medicīnas dienestu pakalpojumi maksājuši 19 000 latu, tad šogad par tiem esot jāmaksā jau 31 000 latu. Pirmo gadu līdzekļu trūkuma dēļ svētku norise netiks attēlota uz lielā videoekrāna, trūkst naudas arī atkritumu izvešanai no sakrālā laukuma, krūmu izpļaušanai un santehnikas sakārtošanai “Drošības prasības valsts nozīmes pasākuma norisei arvien pieaug, taču mēs nevaram tās pilnvērtīgi nodrošināt. Mēs jau neprasām naudu reliģiskā rituāla norisei,” saka A.Aglonietis.

Pagājušajā gadā pakalpojumu apmaksai bazilika esot bijusi spiesta ņemt kredītu, situāciju nedaudz atrisinājuši 50 000 latu, kurus neatmaksāto maksājumu segšanai valsts piešķīrusi novembrī. Arī tagad daudzi darbi veikti uz parāda, cerot uz to pašu. Viņaprāt, svētku finansēšanas jautājumu, kas aktualizējas katru gadu, varētu atrisināt pastāvīgas un stabilas investīcijas, taču tām esot vajadzīga politiska griba, taču līdz šim šie svētki tiekot uzskatīti kā vienas konfesijas iekšējā lieta. “Piemēram, valsts veselības aģentūra mums sastādīja aktu par krūmu neizpļaušanu, jo līdz ar to netiek veikta ērču encefalīta profilakse, apdraudēti svētceļnieki. Nācās to darīt uz parāda.”


Ģimnāzijā uz matracīša un telšu pilsētiņā

Daļa svētceļnieku nakšņo Aglonas katoļu ģimnāzijā, kur par vienu nakti jāmaksā lats. Kā pastāstīja svētceļnieki, šogad ģimnāzijas telpas esot labāk sakārtotas, nekā pagājušajā gadā, mazgājamajās telpās esot nodrošināts aukstais ūdens, saremontētas tualetes, piecpadsmit pārvietojamās tualetes uzstādītas arī pagalmā. Pie ģimnāzijas ieejas reliģisko priekšmetu veikaliņā ir iespēja par 35 santīmiem padzert karstu kafiju, tēju un buljonu.

Agnese un Sanita no Andrupenes pēc divu dienu gājiena priecājas, ka var ērti atlaisties uz līdzpaņemtā matracīša. Savukārt svētceļnieku grupa no Siguldas no nakšņošanas telpās atteikusies un izveidojusi veselu telšu pilsētiņu Ciriša ezera krastā. “Mēs katru gadu ejam vairāk nekā 300 km, jo svētki Aglonā saistās ar vārdos neizsakāmām izjūtām. Pie tam, Aglona nav tikai katoļu svētvieta vien, uz šejieni nāk arī citu konfesiju kristieši. Latvijai tāda ir vienīgā, un piešķirt līdzekļus šai svētvietai ir goda lieta valstij,” saka Baiga Ošmane. Uzņēmējs Vitālijs Pastars svētceļojumam veltījis visu savu atvaļinājumu. “Tas nav salīdzināms ar kaut kādām Kanāriju salām; ejot, var sakārtot savu dvēseli un redzēt, cik Latvija ir skaista zeme.” Par telšu vietu neesot prasīts ne santīms, pie tam, te var no rīta ērti aiziet izpeldēties ezera viļņos.


Tirgoties nav lēti

Kā ik gadu, ap bazilikas sakrālo laukumu izvietojas tirgotāji, kuri pārdod gan ar sakrālos priekšmetus, gan pārtiku un bezalkoholiskos dzērienus. Rīgas firmas SIA Wanda kioskā pīrādziņš  ar gaļu maksā turpat puslatu, neliela porcija šašlika Ls 2.60. Amatnieks Guntis no Rīgas, kas gatavo groziņus un koka karotes, Aglonā tirgosies pirmoreiz. Viņš izsaka izbrīnu par tirdzniecības vietu augstajām cenām, kuras gan negrib atklāt.

Pēteris Luocis, kas tirgojas ar latgaliešu grāmatām, gan ir atklātāks, par 4 metriem viņam nācies samaksāt 260 latus, plus vēl 20 lati ir pašvaldības nodeva. “Grāmatām nekādas atlaides netika dotas, tikpat jāmaksā, kā par visādiem grabuļiem. Protams, ka nekādu peļņu es negūšu, palikšu zaudējumos, taču gribu parādīt, ka grāmatas mūsu dzimtajā valodā vēl pastāv,” saka tirgotājs.


Jautās padomu Dievmātei

Pirmo svētceļnieku vidū vairāk ir jauniešu, kam sevišķi neuztrauc ne augstās cenas, ne noberztās kājas, ne arī sadzīves neērtības. Viņi priecājas, satiekot paziņas, iegūstot jaunus draugus. “Te visi ir tik dzīvespriecīgi, smaida, māj ar roku. Nekur citur tā nav,” saka Daina no Jelgavas.

Brālis un māsa, Juris un Jolanta no Līksnas grupas nākuši uz Aglonu, lai pa ceļam izdomātu svarīgus jautājumus par tālāko dzīves ceļu. “Gribēju izdomāt un saprast, kurā skolā man stāties pēc 9.klases beigšanas. Palūgšu padomu Dievmātei.” Savukārt Daugavpils Mūzikas vidusskolas audzēknis Jānis no Viļāniem kājām uz Aglonu iet jau trešo gadu. “Mazāk laika paliek blēņām. Bet vairāk jau tas ir priekš sevis. Priekš sirds, priekš dvēseles,” apmulsis saka Jānis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas