Kā aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā, papildus 4,9 miljoni eiro nākamgad tiks novirzīti pedagogu palīgu un atbalsta personāla atalgojuma nodrošināšanai, lai nodrošinātu plašāku atbalstu mācībās skolēniem un skolotājiem darbam mācību stundās. Plānota arī pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām. Lai nodrošinātu dažādu digitālu risinājumu pilnveidošanu, jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādi un iegādi, e-mācību risinājumu uzturēšanai un pilnveidei, paredzēti papildus 4,2 miljoni eiro.
Teju viens miljons eiro papildus paredzēts STEM izglītības jomu atbalstam un stiprināšanai. Papildu finansējums paredzēts STEM jomas programmām interešu izglītībā, STEM piedāvājuma stiprināšana Valsts nozīmes interešu izglītības centros un STEM skolotāju sagatavošanas programmai, kas, pēc IZM aplēsēm, trīs gados ļautu sagatavot 180 jaunus skolotājus.
Augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,6 miljoni eiro. Papildus finansējums paredzēts snieguma finansējuma stimulu palielināšanai augstākās izglītības un zinātnes finansējumā, augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai pilotprojekta formā, valsts augstskolu padomju darbības tālākai nodrošināšanai, atbalstam Latvijas dalībai stiprināšanai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) virzībai uz pilntiesīgas dalībvalsts statusu, kas noteikta kā nozares augsta līmeņa prioritāte. Finansējums tiks novirzīts arī inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstībai ar tenūras modeli un studiju programmu.
Nākamā gada valsts budžetā papildu esošajām valsts programmām jaunas valdības programmas un prioritātes tiks finansētas 783,5 miljonu eiro apmērā, otrdien nolēma valdība.
No kopējā finansējuma, ko plānots papildus piešķirt nākamā gada valsts budžetā, 114,4 miljoni eiro paredzēti prioritātēm un pasākumiem ārpus fiskālās telpas - vienreizējām investīcijām Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, globālās drošības veicināšanai, kiberdrošības stiprināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Valdība arī vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm - drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu 443,6 miljonu eiro apmērā, bet kopā ar ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām - 486,6 miljonu eiro apmērā.
Tostarp drošībai atvēlēti 91,9 miljoni eiro, izglītībai - 119,7 miljoni eiro, bet veselībai - 275 miljoni eiro.