Kopējā situācija gan liek domāt par to, ka augstākā izglītība ir niša biznesam. Par to ir pārliecināti arī pašu augstskolu pārstāvji, lai gan ienākumus pēdējā laikā ietekmē rūkošais studentu skaits.
Rīgas Aeronavigācijas institūtam (RAI) pērn izdevies peļņu palielināt apmēram divas reizes, sasniedzot 581 687 eiro. Līdz ar to patlaban tā ir pelnošākā privātā augstskola Latvijā. Lai gan augstskolas vārds, iespējams, ne visiem zināms, iespēju pelnīt nodrošina tieši šaurā niša. RAI rektors Olafs Brinkmanis Dienai skaidro, ka augstskola darbojas uz tīriem biznesa principiem, no valsts nekādas dotācijas nesaņemot. Peļņu nodrošina augstskolas specializācija un ciešā sadarbība ar citām valstīm. Piemēram, līgumi noslēgti ar Kazahstānu, Gruziju, Albāniju, Armēniju un citām valstīm. Tur tiek apmācīti gan studenti, gan nodrošināti specializēti kursi gaisa satiksmes kontrolētājiem, mehāniķiem un pilotiem, ļaujot augstskolai gūt samērā labus rezultātus arī finansiāli.
Otra pelnošākā privātā augstskola, pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem, ir Biznesa augstskola Turība. Tās peļņa pērn vasarā bijusi 537 453 eiro - lai gan tas nav slikts rezultāts, gadu iepriekš peļņa pārsniegusi vienu miljonu eiro. Lielo kritumu ietekmējis rūkošais studentu skaits, skaidro Turības Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Šobrīd apmēram 50 000 studentu Latvijā dažādās augstskolās studē par saviem līdzekļiem, bet 2008. gadā tādu bija divreiz vairāk. Savukārt studentu eksports no ārvalstīm vēl nav tik liels, lai nosegtu starpību. Būtu nepieciešami vēl 10-15 gadi, lai atgrieztos tajā līmenī, kad augstskola pelnīja vairāk nekā pusotru miljonu eiro, norāda Rostovskis. Jāpiebilst, ka Turība ir viena no tām privātajām augstākās izglītības iestādēm, kura saņem arī valsts dotācijas - apmēram 1% no augstskolas ienākumiem.
Tikmēr Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola savus panākumus skaidro ar pēdējos gados veiktajām reformām iestādē, piemēram, pakāpenisku atteikšanos no nepopulārām studiju formām. Tāpat vairs netiek īstenotas koledžas programmas, Dienai pastāstīja augstskolas rektore Irina Senņikova.
Turpretī, piemēram, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolā, kur zaudējumi sasniedz 158 tūkstošus eiro, komentāru no augstskolas Dienai neizdevās gūt, jo tās vadība ar žurnālistiem nerunājot. Saistībā ar šo augstskolu gan jau izskanējušas bažas par iespējamo slēgšanu, jo šobrīd divi no trim studiju virzieniem tajā nav akreditēti.
Visu rakstu lasiet Diena trešdienas, 17.septembra, numurā!