Lai gan pētījums norāda arī uz pozitīvu tendenci - Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu zināšanu līmenis, salīdzinot ar 2009. gadu, nedaudz ir paaugstinājies, tomēr parādās nevienlīdzības aspekti. Piemēram, meiteņu zināšanas ir labākas nekā zēnu, kā arī izteikti augstāki rezultāti ir Rīgas skolu skolēniem, īpaši lasīšanā.
OECD pētījums atklājis, ka Latvijā vislabākie rezultāti visās jomās ir Rīgas skolu skolēniem, bet vissliktākie - lauku skolu skolēniem. Arī salīdzinot citu pilsētu skolu rezultātus ar lauku skolām, redzama būtiska atšķirība. Savukārt vērtējot pēc skolu tipa, secināts, ka pamatskolās skolēnu vidējie sasniegumi ir zemāki par vidusskolu un ģimnāzijas skolēnu sasniegumiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) Dienai sacīja, ka pētījuma rezultāti noteikti lauž stereotipu, ka lauku skolās mazajās klasēs ir iespējama individuāla pieeja, kam savukārt ir labvēlīgāka ietekme uz mācību rezultātiem. Tomēr, pēc viņas domām, ir jāveic padziļināta analīze. Viņa atzīmēja, ka rezultātus lauku skolās, iespējams, ietekmē konkurences trūkums, kas nenodrošina skolēnu motivāciju censties būt labākiem. Tāpat ietekme noteikti ir sociāli ekonomiskajiem faktoriem, uzskata I. Druviete. "Ja skolēna ģimenē nelasa ne viņa vecāki, ne vecvecāki, ja ģimenē sarunas galvenokārt risinās par sadzīves jautājumiem, tad skolēnam ir apgrūtināta vērtību sistēmas attīstība. Līdz ar to viņš var nenoticēt izglītības ietekmei uz viņa dzīves kvalitāti nākotnē," sacīja I. Druviete.
Visu Annas Bērziņas rakstu lasiet trešdienas, 4.decembra, laikrakstā Diena!