Ērliha atzīmēja, ka, lai gan vieglāk ir krāsot baltas olas, kas Latvijā visbiežāk tiek importētas, tostarp arī no Ukrainas, būtiski ir padomāt, ko tas nozīmē patērētājam.
Viņa uzsvēra, ka Eiropas Savienībā (ES) olu putnkopība un olu ražošana ir stingri kontrolēta nozare, kas ietver arī stingru regulējumu, ar ko putnus drīkst barot. Piemēram, ES, ja vien putns nav saslimis, vistu barībā antibiotikas izmantot nedrīkst.
Savukārt olas no trešajām valstīm ES drīkst ievest uzņēmumi, kuri ir iekļauti atzīto uzņēmumu sarakstā.
"Eiropas Komisijai (EK) ir jāpārliecinās, ka trešās valsts uzņēmums spēj nodrošināt ES pārtikas drošuma standartiem atbilstošu produkciju. Turklāt EK ir jāveic tā dēvētais ekvivalences novērtējums jeb jāpārliecinās, ka dējējvistu turēšanas metode attiecīgajā valstī atbilst ES prasībām, un šis novērtējums jāpublicē ES oficiālajā vēstnesī," skaidro Ērliha.
Viņa stāstīja, ka, lai gan Ukrainas ražotājiem EK ir atļāvusi ievest savu ražojumu ES, sertificēta ir tikai fasēšana. Ražotnes un mājputnu novietnes nav saņēmušas ES akreditāciju.
"Patērētājam nav garantiju par to, kādos apstākļos mājputni ir auguši, ar ko tie ir baroti un kā olas nonākušas fasēšanas centrā. Šeit vietā ir atcerēties, ka ola ir kā akumulators, atsevišķos gadījumos arī toksīnu akumulators," uzsvēra Ērliha, skaidrojot, ka cilvēki, kas patērē ne tik drošos apstākļos ražotas olas, var ilgtermiņā uzņemt vērā ņemamu toksīnu daudzumu.
Viņa skaidroja, ka iespējams toksīni uzreiz neizraisīs veselības problēmas, bet ilgtermiņā viennozīmīgi var ietekmēt veselību.
Vienlaikus LAPNA izpilddirektore norādīja, ka gadījumos, kad nav zināms, vai EK ir pārliecinājusies par dējējvistu turēšanas metodes atbilstību ES prasībām un Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) nav saņemta atbilstoša dokumentācija no trešās valsts, tad olām obligāti jābūt papildu marķējumam "Dējējvistu turēšanas metode - ES standartiem neatbilstoša". Marķējumam jābūt arī gadījumos, ja trešo valstu olas tiek izmantotas tirdzniecības veikala privātā zīmola produktam.
Ērliha atgādināja, ka olu izcelsmes valsti var noteikt pēc olas marķējuma - 11 simbolu kombinācijas. Pirmais cipars norāda uz dējējvistu turēšanas metodi (0 - brīvos turēšanas apstākļos bioloģiskajā saimniecībā dētas olas, 1 - brīvas turēšanas apstākļos dētas olas, 2 - kūtī dētas olas vai 3 - sprostos dētas olas), pēc tam seko izcelsmes valsts kods, bet pēdējā ciparu virkne ir PVD piešķirtais putnu novietnes identifikācijas numurs.
Vienlaikus viņā atzīmē, ka pēdējos gados arī Latvijas ražotāji ir investējuši mājputnu labturībā, kas nozīmē, pakāpenisku pāreju uz kūtī un brīvē audzēto vistu olām. Savukārt Ukrainā šādas prasības oficiāli pēc valsts normatīviem jāievēro nav.
LAPNA pārstāv Latvijas putnkopības nozari attiecībās ar Latvijas un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, kā arī piedalās putnkopības nozari reglamentējošo normatīvu izstrādē un apspriešanā. Asociācija dibināta 2006.gadā, un tā pārstāv lielākos Latvijas olu ražotājus.