"Pēdējos piecus gadus dzīvojām ar sajūtu, ka ir gaisma tuneļa galā.
Gribējās rukāt, viss attīstījās, bankas nāca pretī. No jaunā gada
pēkšņi viss apstājies. Krīze," nopūšoties saka Latgales uzņēmējs Aivars
Lastovskis. Viņam pieder divi lauku veikali, telpu uzkopšanas firma
Rēzeknē, savukārt pērn novembrī viņš bijušā zivju pārstrādes ceha
teritorijā atvēris nelielu suņu barības ražotni. Produkcija esot ļoti
pieprasīta, nepieciešamas investīcijas — salīdzinoši nelielas, taču jau
tagad uzņēmējs pieļauj domu, ka pēc pāris gadiem perspektīvu biznesu
varētu pārdot. Līdzīgs noskaņojums ir dizaina jomā strādājošam Rēzeknes
uzņēmējam Ērikam Zlatkum. Pierimstot celtniecības bumam, viņa firmas
darbu apjoms samazinājies. "Darbinieki iet prom, pasūtījumu maz, bet
nodokļi nez no kā ir jāmaksā. Un tas ir tikai sākums," pārliecināts
rēzeknietis.
Ķīna ietekmē Rēzekni
Darba meklētāju saraksts Rēzeknes avīzes sludinājumu sadaļā ir trīs reizes garāks nekā piedāvājumu skaits no darba devējiem. Pelnīšanas iespējas meklē celtnieki, skārdnieki, mūrnieki, elektriķi, krāvēji, galdnieki, sargi... Kā liecina statistika, bezdarba līmenis Rēzeknē, kaut gan ir divreiz lielāks par Latvijas vidējo rādītāju, kopš pagājušā gada beigām nav īpaši mainījies. Maijā tas ir bijis 8,3%. Taču situācija, visticamāk, ievērojami pasliktināsies: par plāniem atlaist no darba 533 cilvēkus ir paziņojis lielākais pilsētas darba devējs, rūpnīca Rebir, kas savus elektroinstrumentus turpmāk ražos Ķīnā, Rēzeknē atstājot tikai pārdošanas un mārketinga servisu. Tik radikāls lēmums tiek pamatots ar to, ka augstas inflācijas un krasi pieaugušo darba algu dēļ strauji kāpušas ražošanas izmaksas, kā dēļ uzņēmums nespēj konkurēt ar citu, lētāko, valstu produkciju. Jau vēstījām, ka līdzīgās problēmās ir nonācis arī Daugavpils metālapstrādes uzņēmums Ditton — strauju energoresursu cenu kāpuma dēļ Latvijas metālapstrāde arvien vairāk zaudē pozīcijas lētajai Ķīnas produkcijai.
Rēzeknes uzņēmējs Ēriks Zlatkuss ir pārliecināts, ka Rebir masveida atlaišanām būs ne vien ekonomisks, bet arī nopietns sociāls efekts. "Cilvēki, kurus atlaiž, ir parastie strādnieki, kuri pieraduši reizi mēnesī saņemt algu, piektdienās — iedzert ar draugiem, brīvdienās — paskatīties televizoru, aiziet uz pirti. Tagad šos strādniekus, daudziem no kuriem ir kredīti, atstāj uz ielas, nepiedāvājot alternatīvu. Pēdējos mēnešos jau vērojams, ka kriminogēna situācija pasliktinās," saka E.Zlatkuss.
"Ir skaidrs, ka to mēs izjutīsim jau augustā un septembrī, bet tā pa īstam — nākamajā un aiznākamajā gadā," par Rebir restrukturizācijas ietekmi uz pilsētu saka Rēzeknes biznesa centra ekonomikas nodaļas vadītāja Lidija Stripkāne.
Pērn un šī gada sākumā ievērojami — par gandrīz 500 cilvēkiem — samazināja štatus arī kokapstrādes uzņēmums Verems, kas ir Latvijas finiera koncerna sastāvdaļa. Rūpnīcas direktors Jānis Staris skaidro, ka tam par iemeslu bija specializācijas maiņa, pārejot no darbietilpīgu gultu līstu ražošanas uz lielformāta bērza saplākšņa izlaidi. "Kad mēs savulaik strauji palielinājām ražošanas jaudu, tolaik bankrotēja Rēzeknes piena konservu kombināts, un mēs paņēmām viņu darbiniekus," atceras J.Staris. Tādēļ, viņaprāt, Rebiram atlaižot tik daudz cilvēku, Rēzeknē parādās niša vēl vienam uzņēmumam.
Speciālisti ir, vai būs darbs?
Taču, lai gan Rebir savus plānus sāks īstenot tikai vasaras beigās, pilsētas rūpniecības apjomi, kas ir nozīmīgākā Rēzeknes ekonomikas nozare ar 22% no visiem nodarbinātajiem, sāka nedaudz samazināties jau šī gada sākumā. Ja 2007.gada 1.ceturksnī Rēzeknes ražotņu produkcijas izlaide veidoja 13,6 milj.latu, tad šogad pirmajos trijos mēnešos — tikai 12,8 milj.latu. Par 10% samazinājās arī eksportētas produkcijas īpatsvars.
Atzīstot, ka Rebir darbības sašaurināšana noteikti atstās negatīvu iespaidu, pilsētas dome tomēr vērš uzmanību uz to, ka ir arī pozitīvi piemēri. Jūnijā Rēzeknē ražotni atvēra Zviedrijas metālapstrādes uzņēmums Leax, kas nodarbinās 120 cilvēku. Ir ziņas, ka arī pats Rebir aktīvi meklē pircējus daļai no ražošanas telpām. "Nav tā, ka visus slēdz. Ir vairāki uzņēmumi, kurus atvēra, arī pašvaldība ar saviem projektiem rādīs jaunas darba vietas," skaidro domes attīstības pārvaldes vadītājas vietniece Sanita Puncule. Viņasprāt, tieši izglītotā darba spēka pieejamība būs viens no galvenajiem priekšnosacījumiem uzņēmēju interesei par darbības sākšanu Rēzeknē. Optimistiska ir arī a/s Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona valdes priekšsēdētāja Sandra Ežmale: "Rēzeknē izsenis ir bijušas stipras rūpniecības tradīcijas. Latvijā kopumā pietrūkst kvalificētu metālapstrādes strādnieku, un tas, ka šeit viņi ir, rosinās uzņēmējus domāt par ražotņu atvēršanu šeit," domā S.?Ežmale. Trumpis esot arī Rēzeknes augstskolas inženieru fakultāte, kurā sagatavo mehatronikas speciālistus.
Rēzeknes augstskolas (RA) Ekonomikas fakultātes dekāne Iluta Arbidāne gan nākotnē skatās ar zināmām bažām: "Protams, pirmajos gados mēs šos speciālistus saražosim. Tikai nav zināms, kāds būs darba tirgus, ko piedāvāt absolventiem, jo rūpniecība pilsētā pašlaik faktiski ir likvidēta." Taču, tā kā mehatronika kopumā no darba devēju puses bija ļoti pieprasīta specialitāte, jaunieši darbu atradīs, pārliecināta ir I.Arbidāne. Viņasprāt, liela nozīme pilsētas turpmākajā attīstībā ir augstskolai — jo tā, piesaistot vietējos studentus, kalpo par zināmu garantu tam, ka jaunieši pēc izglītības iegūšanas paliks dzimtajā pusē. Kā domā I.Arbidāne, Rēzeknei vairāk jāizmanto savā ģeogrāfiskā situācijā tuvu Krievijai — aktivizējot ne tikai ekonomisko, bet arī akadēmisko sadarbību. Tā, piemēram, patlaban RA risina sarunas ar kādu Skotijas augstskolu, kura vēlas sūtīt savus studentus uz Rēzekni, lai viņi šeit apgūtu programmu "Bizness ar Krieviju".
Taupīs uz nodokļiem
Kādreiz populārā Rēzeknes kafejnīca Rūķītis pilsētas centrālajā ielā vairs nestrādā. Runā, ka pērn saimnieki sākuši to rekonstruēt, taču šī gada sākumā banka pārstāja būvniecības darbus kreditēt, tie apstājās, un patlaban tiekot meklēti jauni īpašnieki. Uzņēmējs Aivars Lastovskis domā, ka šādi gadījumi ir tikai sākums daudz dziļākām problēmām, kuru iemesls ir banku finansējuma nepieejamība, kā dēļ uzņēmējdarbība noplaks. "Rīga varbūt to pagaidām nejūt tik ļoti, bet viss taču sākas ar provinci," domā uzņēmējs. Arī viņš pats no bankas saņēmis atteikumu — kredīts bija vajadzīgs nesen atvērtas suņu barības ražotnes darbības paplašināšanai, jo augošā pieprasījuma dēļ jāiepērk papildus iekārtas. "Tā nelaime ir, ka provinču pilsētās ir tikai banku filiāles. Meitenes, kas sasēdinātas kredītu daļā, pat neprasa biznesa plānu, neko. Uzreiz atsaka," stāsta A.Lastovskis. Esošo situāciju viņš raksturo ka "krīzi". Arī zagt cilvēki esot sākuši vairāk. "Man jūnijā veikalu aplaupīja. Salauza logu. Aizbraucu uz vienu lielu ražotni, lai man to logu saremontē, knapi atradu kādus meistarus. Viss stāv, stāv…" situāciju raksturo uzņēmējs.
Gan A.Lastovskis, gan Ēriks Zlatkuss pašreizējo noskaņojumu raksturo vienādi: ir pazudusi tā stabilitātes un cerības sajūta, kas cilvēkiem bija parādījusies pēdējos gados, ekonomikā ienākot gan banku, gan ES struktūrfondu resursiem. "Visi ticēja, ka tagad būs labāk, sākuši legalizēties. Tagad atkal sāks taupīt uz nodokļiem, jo nav, no kā tos maksāt," paredz E.Zlatkuss.