Rīgas daudzstāvu mājās līdz 2021.gadam plāno slēgt atkritumu stāvvadus

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šovakar skatīja saistošos noteikumus, kas paredz jaunu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā. Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe deputātiem stāstīja, ka noteikumu izstrādes process nav bijis vienkāršs - tajā piesaistīts advokātu birojs un noteikumi vairākkārt pārstrādāti un koriģēti, ņemot vērā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumus. Ministrija tika norādījusi uz vairākiem aspektiem, ka Rīgas "atkritumu reforma" varētu nebūt izdevīga iedzīvotājiem.

Pēc ierēdnes teiktā, būtiskākas izmaiņas izstrādātas attiecībā uz minimālo atkritumu izvešanas biežumu, proti, pirms tam bija plānots, ka nešķirotos atkritumus no īpašuma jāizved ne retāk kā divas reizes mēnesī, bet tagad tomēr tiks paredzēta iespēja to darīt reizi mēnesī, taču tikai gadījumā, ja īpašumā deklarētas ne vairāk kā divas personas. 

"Ja iedzīvotāji piedalīsies šķirošanā - izvešanas biežumu varēs samazināt vēl uz pusi, proti, atkritumus izvest reizi divos mēnešos, samazinot gan izvedamo apjomu, gan maksu par tiem," norādīja Piņķe, solot, ka iedzīvotājiem tiks paredzēta iespēja vienoties par izvešanas biežumu ar apsaimniekotāju atbilstoši reālajai nepieciešamībai.

Noteikumi paredzēs, ka atkritumu izvešanu nevarēs veikt laika posmā no plkst.23 līdz 5, lai netraucētu rīdzinieku naktsmieru. Departaments plāno izveidot sistēmu, kurā tiks reģistrēti visi Rīgas pilsētas teritorijā esošo nekustamo īpašumu lietotāji, kuri slēgs atkritumu apsaimniekošanas līgumus.

Tāpat tajos tiks iekļauta norma, ka līdz 2021.gadam mājām, kurās ir ierīkoti atkritumu stāvvadi, tie būs jāslēdz. "Šādi stāvvadi ļauj iedzīvotājiem samest visus atkritumus kopā un tas neveicina šķirošanu. Arī no higiēnas un sanitārā viedokļa tie nav vēlami," skaidroja Piņķe.

Runājot par stāvvadu slēgšanu, deputāts Vadims Faļkovs (S) interesējās, kādēļ iedzīvotājiem tas būs jāveic par saviem līdzekļiem un vai dome var uzlikt par pienākumu šādas darbības veikt. Advokāts Edgars Atlacis, kurš arī bija viens ziņotājiem, skaidroja, ka ne visiem namiem šādi stāvvadi ir, bet par tiem jāatbild apsaimniekotājam, jo tā ir mājas iekšējā infrastruktūra.

Tāpat Faļkovu interesēja noteikumos ietvertā prasība, ka veikaliem, kafejnīcām un citiem saimnieciskās darbības veicējiem atkritumi jāizved reizi četrās nedēļās. "Vai tas nav pārāk reti, jo mēs redzam, kas notiek lielveikalu apkārtnē?" taujāja domnieks.

Atlacis skaidroja, ka šī prasība esot kompromiss, proti, jebkurš veikals un apsaimniekotājs, kurš redzēs, ka atkritumi rodas biežāk, līgumu varēs slēgt, paredzot biežāku atkritumu izvešanu. "Savukārt, piemēram, birojiem prasība izvest atkritumus biežāk būtu lieka, jo viņi tik daudz tos nesaražo," teica Atlacis.

Lielākās diskusijas domnieku vidū raisīja deputāta Vladimira Frolova (S) jautājums par to, ka noteikumos iekļauta norma, kas paredz, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumus, ja konstatēts, ka vairāk kā divas reizes pēc kārtas atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineram vai pārsniedz tā tilpumu. "Vai tas nav nedaudz par skarbu un cik ilgi tad viņi tos atkritumus neizvedīs?" taujāja Frolovs, kura viedoklim piekrita arī vairāki citi deputāti.

Arī domnieks Druvis Kleins vērtēja, ka šāds soda mērs ir "ekstrēms", jo daudzdzīvokļu mājās tādas situācijas ir regulāri, bet deputāts Valērijs Petrovs vērsa uzmanību, ka konteineri var būt pārpildīti pēc dažādiem svētkiem. "Ja ikdienā cilvēkiem viss būs sakopts, bet uz Jauno gadu divas reizes būs pārpildīts, viņiem janvārī neviens atkritumus nevedīs?" taujāja domnieks.

Atlacis skaidroja, ka ar šādu punktu ir paredzēts iedzīvotājus stimulēt noslēgt līgumus par tik regulāru atkritumu izvešanas biežumu, kāds tas realitātē ir nepieciešams. "Protams, par normām var diskutēt," pauda advokāts.

Domnieki par šo jautājumu diskutēja ilgstoši, piedāvājot gan piemērot šādās situācijas papildus maksu, gan rosinot palielināt pārkāpumu skaitu. Domnieki vienojās, ka noteikumus koriģēs, paredzot, ka atkritumus apsaimniekotājs varēs neizvest tad, ja tie būs novietoti ārpus atkritumu konteineriem trīs reizes pēc kārtas viena kalendārā mēneša laikā.

Tikmēr deputāte Ieva Holma (VL-TB/LNNK) prasīja, kā departaments kontrolēs, ka tiks ievērotas visas noteikumos ietvertās prasības gan no iedzīvotāju, gan apsaimniekotāju puses. Piņķe norādīja, ka viena komersanta darbību kontrolēt būs vieglāk nekā četru un ka departamentā plānots izveidot atsevišķu nodaļu, kas nodarbosies ar šīs jomas uzraudzību.

Kopumā domnieki par noteikumiem diskutēja aptuveni divas stundas un beigās tos atbalstīja. Tos vēl skatīs Rīgas dome.

Kā ziņots, VARAM jūlija vidū Rīgas domei lūdza paskaidrot plānoto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un iesniegt noslēgtā līguma kopiju starp pašvaldību un izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju AS Tīrīga, lai izvērtētu tā atbilstību normatīvajiem aktiem.