Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Saeima nerod papildu finansējumu mediķu atalgojumam

Papildu nepieciešamajam finansējumam 45 miljonu eiro apmērā mediķu atalgojumam nav politiska atbalsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Šodien parlamenta komisijā deputāti uzklausīja Veselības ministrijas (VM) parlamentāro sekretāru Ilmāru Dūrīti (AP) un VM valsts sekretāres vietnieku finanšu jautājumos Borisu Kņiginu par ministrijas 2022.gada valsts budžetu.

Kņigins stāstīja, ka veselības nozares budžetā paredzēti trīs prioritārie virzieni - cilvēkresursi, veselības aprūpes pakalpojumi un veselības nozares kapacitāte. Katram no minētajiem virzieniem atvēlēti attiecīgi 43,9 miljoni eiro, 55,4 un teju 1,5 miljoni eiro.

Vēl nepilni trīs miljoni eiro paredzēti starpnozaru demogrāfijas pasākumiem un 26,7 miljoni eiro - vienreizējiem pasākumiem, kuru vidū galvenokārt ir ar onkoloģijas sektoru saistīti pasākumi.

Stratēģiskajā virzienā Cilvēkresursi lielākā finansējuma daļa paredzēta jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešanai. VM šim mērķim bija pieprasījusi 80 miljonus eiro, tomēr saņemti 44% no prasītā jeb 35 miljoni eiro.

Vēl 5,6 miljoni eiro piešķirti darba samaksas nodrošināšanai rezidentiem un par 266 735 eiro tiks nodrošinātas vēl 30 valsts apmaksātas rezidentu vietas. Savukārt nedaudz vairāk kā trīs miljoni eiro tiks atvēlēti budžeta vietu palielināšanai māsu profesijā.

Virzienā par veselības aprūpes pakalpojumiem no prasītajiem 102 miljoniem eiro onkoloģijai atvēlēti 30 miljoni. No šīs summas 381 jaunam pacientam būs iespēja segt kompensējamo zāļu izdevumus, savukārt 658 pacientiem līdzekļi ļaus turpināt inovatīvo terapiju. Tāpat ap 600 pacienti varēs saņemt krūšu rekonstrukcijas pakalpojumu.

8,1 miljons eiro piešķirts līdzmaksājuma kompensācijai personām ar otrās grupas invaliditāti, pieci miljoni eiro būs pieejami pasākumu īstenošanai psihiskās veselības jomā, savukārt 4,6 miljoni eiro - paliatīvās aprūpes aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Vēl 5,3 miljoni būs pieejami lielāka valsts apmaksātā pakalpojumu klāsta nodrošināšanai, tostarp nodrošinot ārstēšanu arī personām ar retajām slimībām.

Vēl 1,8 miljoni eiro tiks novirzīti, lai iedzīvotājiem nodrošinātu plašāku vakcinācijas pieejamību pret gripu. Autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātas epidurālās anestēzijas pieejamībai dzemdībās nodrošināšanai atvēlēti 2,2 miljoni eiro, savukārt valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanai un pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes monitoringa sistēmas izveidei piešķirti 670 000 eiro.

Kopumā prioritārajiem VM pasākumiem nākamgad piešķirti 127 miljoni eiro, 2023.gadā tie ir 102 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 103 miljoni eiro.

Sēdē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece prasīja deputātiem, ko darīt, lai mediķu algas pieaugtu vairāk nekā par pusi. Aizsilniece uzsvēra, ka kaut kas ir jādara, piebilstot, ka Eiropas Komisija noteikti pieļautu, ka valsts budžeta deficīts pieaugtu par 45 miljoniem eiro. Viņa arī pauda gatavību uzņemties vēl vienu tikšanos, lai šo jautājumu izdiskutētu.

LĀB prezidente norādīja, ka mediķiem vajag naudu, jo kolēģi pamet darbu.

Dūrītis atbildēja, ka, lai šo jautājumu risinātu, nepieciešams papildu līdzekļu piešķīrums, piebilstot, ka VM nevar atteikties no tām pozīcijām, kuras budžeta projektā ir ieplānotas, piemēram, no 30 miljoniem eiro onkoloģijas nozares kapacitātes stiprināšanai.

Viņš akcentēja, ka jau pērn lielākā daļa līdzekļu tika novirzītas algu pielikumam, vienlaikus piekrītot, ka algas jāceļ vēl būtiskāk. Tomēr šogad, šajā budžetā esot bijusi nepieciešama līdzekļu daļa veselības aprūpes pakalpojumiem. Aizsilniece uz Dūrīša teikto reaģēja sakot, ka "kopā var izdarīt tā, lai nevienam neko neatņemtu".

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) izteicās, ka LĀB prezidente kopā ar Dūrīti var vērsties pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņā (JV) - iespējams, viņš sadzirdēs. Tomēr nozares pārstāve mudināja deputātus kaut kādā veidā iesaistīties.

Opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") vaicāja, vai VM ir runājuši ar Aizsardzības ministriju (AM), kuras finansējums pārsniedzot nepieciešamos 2% no iekšzemes kopprodukta, lai tā pārceltu apmēram 60 miljonus eiro uz VM budžetu, uz ko Dūrītis atbildēja, ka nezina, vai ministriem savā starpā šādas sarunas ir bijušas.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka VM tikai priecātos, ja tas būtu iespējams, skaidrojot, ka arī iepriekšējos gados nozares ministrija ir meklējusi dažādus finansējuma avotus, piemēram, rosinot izmaiņas akcīzes likumā. Tikmēr Bondars norādīja, ka AM nav "lieku" 60 miljonu eiro.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone teica, ka nozare ir izmēģinājusi visu, atzīstot, ka problēma nav ar VM, bet gan valdību kopumā. Viņa minēja, ka nozare ir centusies tikties ar Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru (JV), tomēr "tālāk par biroja darbiniekiem" neesot izdevies tikt.

Viņasprāt, tas nozīmē, ka premjers nav gatavs tikties ar nozari un "acīs skaidrot" pieņemtos lēmumus.

"Pats atalgojuma modelis ir izstrādāts, vienīgi, kad to virza izskatīšanai valdībā, finanšu ministrs saka, ka par to runās, kad skatīs valsts budžetu. Taču, kad skata valsts budžetu, viņš saka, ka nav apstiprināts jaunais finansējuma modelis," norādīja Pētersone. 

Tikmēr Aizsilniece rosināja aizņemties šos 45 miljonus eiro, sakot, ka tas būs "aizņēmums ar jēgu". Pēc viņas vārdiem, aizņēmumam mājsēdei nebūs tik liela jēga, cik mediķu algām. LĀB prezidente uzskata, ka tas ir jautājums par Saeimas politiķu atbildību. "Ir gadījumi, kad deputātiem ir jāiejaucas," uzsvēra nozares pārstāve.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs klāstīja, ka visam var piekrist, bet redzot to, ka pēdējo piecu gadu laikā veselības aprūpes budžets ir dubultojies, viņam gribas teikt, ka Saeima jau ir darījusi savu.

LETA jau ziņoja, ka mediķi aicina Saeimas deputātus rast nākamā gada budžetā trūkstošos 45 miljonus eiro mediķu atalgojumam, lai veselības aprūpes sistēmā saglabātu esošos darbiniekus.

papildināts virsraksts un visa ziņa 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas