Saeimas debatēs deputāts Valērijs Agešins (S) pauda, ka cilvēku neuzticība valdībai ir tik liela, ka, ja ministri aģitētu "pat par aspirīna vai aktīvās ogles lietošanu", arī tad lielākā iedzīvotāju daļa diez vai gribētu viņus klausīties. Politiķis pauda, ka iemesls ir tas, ka ir bijis pārāk daudz melu un neizpildītu solījumu, par ko ministri ļoti bieži aizmirstot kā par kādu nenozīmīgu pārpratumu.
Agešins kritizēja to, ka ir atjaunota koalīcijas deputātu kvotu prakse, kas izskatās pēc mēģinājuma piekukuļot balsotājus pirms vēlēšanām. Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmija ļāvusi iedzīvotājiem labāk ieraudzīt, cik dziļā krīzē ir valsts pārvalde. "Pandēmija ir atsegusi nesakārtotību visos varas līmeņos - ministru tuvredzību, valdības nespēju uzrunāt sabiedrību, sarunāties ar cilvēkiem loģiski un cieņpilni," uzsvēra "Saskaņas" deputāts.
Agešins kritizēja Ministru kabineta nespēju atbilstoši reaģēt uz Covid-19 krīzi, ko iezīmēja valdības apjukums, nezināšana, ko darīt, kā arī savulaik noteiktie neloģiskie un savstarpēji pretrunīgie ierobežojumi. Politiķis norādīja, ka, neraugoties uz līdzekļu ieguldīšanu slimnīcu stiprināšanā, darbs šajā jomā ir izgāzies. Agešins pauda, ka politiķi, kas pieļauj katastrofālas kļūdas, ir jānomaina, taču norādīja, ka Pavļuts vēl kādu laiku turpinās "graut valdību no iekšas".
Deputāts Edgars Tavars (ZZS) pauda, ka veselības ministra Pavļuta šodien sēdē paustā "jaunā grēksūdze" pielīdzināma teicienam par balodi, kurš saka: "Protu, protu, daru, daru!". Viņš Pavļutu nodēvēja par "ministru Krīze" un ka šī nav pirmā reize, kad deputāti dzird attaisnojumus, kaut gan rezultāts Covid-19 krīzes risināšanā ir traģisks.
"Tās ir izpostītas ģimenes, (..) sašķelta sabiedrība, sašķelta arī veselības joma, arī mediķi ir sašķelti, kuri citastarp bija vieni no pirmajiem, kuri (..) aicināja veselības ministru pašam atkāpties," pauda Tavars. Gan Agešins, gan Tavars uzsvēra, ka veselības ministra amatā jāstrādā profesionālim.
Deputāte Ramona Petraviča (PCL) norādīja, ka viņu uzstāties uzrunāja pārstāvji no Saldus medicīnas centra, un pauda, ka, strauji pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, gan Rīgas, gan arī reģionālās slimnīcās sāk aptrūkties gultu un speciālisti izsīkst. No viņa teiktā izrietēja, ka Saldus medicīnas centrā ir pieejamas brīvas gultas, kuras būtu iespējams izmantot Covis-19 ārstēšanai, veicot nepieciešamos pārkārtošanas darbus. Tomēr attiecīgā atbalsta sniegšana viņiem netiekot prasīta, atzīmēja Petraviča.
Deputāts Ēriks Pucens (R) norādīja, ka koalīcija šodien nevarēja nobalsot par Pavļuta nomaiņu, jo pietiekami tuvu ir valsts budžeta pieņemšana un ka deputātu kvotas jau ir sadalītas. Viņš gan prognozēja, ka tuvāko mēnešu laikā kraukļi no koalīcijas partijām sāks lidot "beigtam zirgam" jeb Pavlutam apkārt un "noknābās" viņu.
Pucens arī pauda, ka nekas nemainīsies, kamēr valdību vadīs Ministru prezidents, kurš nespējot pieņemt lēmumus un kuram galvenais esot noturēt valdību, ko viņš kā panākumu varēs uzsvērt pirms vēlēšanām.
Deputāte Inguna Rībena debatēs norādīja, ka problēma ir nespēja jau gadiem ilgi pieņemt lēmumu par valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu. Tas, ka Latvijā nav ieviesta valsts veselības apdrošināšanas, "ir lielākais noziegums pret valsts iedzīvotājiem, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo normālā solidārā sabiedrībā jaunie maksā par vecajiem un veselie par slimajiem", akcentēja politiķe.
Rībena skaidroja, ka tāpēc nevar teikt, ka viss pēkšņi brūk Covid-19 dēļ, jo šī krīze vienkārši "pavērsa pret mums spoguli, lai ieraugām sevi pilnā kailumā".
Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) pauda, ka Covid-19 krīzes laikā Latvijas sabiedrībā valda stress un neziņa, jo ministrs savu darbu neesot paveicis laikā. "Nedomāju, ka es nopietni pārspīlētu, ja teiktu, ka Pavļuts šobrīd ir Latvijas valdības tautas nicinātākais ministrs pēdējo 30 gadu laikā," uzsvēra politiķis.
Reizē politiķis vērsa uzmanību, ka neviens varas koalīcijas partneris veselības ministram neļaus aiziet, "pat ja Pavļuts mūsu acu priekšā pārvērtīsies par politisku līķi". Kabanovs akcentēja, ka "Attīstībai/Par!" ministrs ir vajadzīgs, jo citādi šī partiju apvienība galīgi izjuks. "Un pārējiem koalīcijas deputātiem vajag, lai viņš pazeminātu partneru reitingu, jo nav sliktākas antireklāmas par Pavļutu," uzsvēra Kabanovs.
Deputāts Aldis Gobzems (LPV) uzsvēra, ka Pavļutu nepieciešams "atlaist un padzīt", jo viņš neesot piemērots savam amatam. Opozīcijas politiķis pārmeta "sabiedrību šķeļošu un savstarpēju naidu sējošu" pasākumu ieviešanu, tajā skaitā "vīrusa drošos žogus" lielveikalos. Gobzems akcentēja, ka veselības nozarē valdot neizmērojams, milzīgs un bezgalīgs haoss, pie kā vainojams Pavļuts un par nozari trīs gadus atbildīgā AP.
Atbalstu Pavļutam debatēs pauda AP deputātes Inese Voika un Vita Anda Tērauda. Voika norādīja, ka šī pandēmijas izraisītā krīze ir parādījusi daudzas vājās vietas veselības aprūpē, kas radušās, jo medicīnas joma ir gadiem badināta.
Voika pauda, ka bez saskanīgas darbības un kopīgas izpratni par galveno ienaidnieku - vīrusu - nevarēs nodrošināt atbilstošu veselības aprūpi. "Ministram šeit ir liela loma, ka šis neredzamais darbs notiek un palīdzība tiek nodrošināta. Un slimnīcas ir gatavas turpināt strādāt ar ministru," uzsvēra Voika.
Tērauda uzsvēra, ka Pavļutam ir jāturpina strādāt un ka ministra atbildībā ir ne tikai krīze, bet arī veselības aprūpes sistēma un tajā strādājošie. "Ministrs Pavļuts spēj redzēt arī aiz krīzes. Redzēt to, ka sistēma ir jāuzlabo, ka ir jāinvestē veselības sistēmā, primāri cilvēkos," pauda politiķe, kura norādīja uz jau veiktajām būtiskām reformām, tajā skaitā izskatīšanai sagatavoto mediķu jaunā atalgojuma modeli.
Pārmetot Pavļutam neizdarību Covid-19 krīzē, Saeimas deputāti Māris Mičerevskis un Didzis Šmits iepriekš vāca parakstus par viņa demisijas pieprasījumu. Šo priekšlikumu parakstīja arī vairāki Zaļo un zemnieku savienības un partijas "Saskaņa" deputāti.
Oktobra beigās mikroblogošanas vietnē "Twitter" publicētajā ierakstā Mičerevskis aicināja Pavļutu demisionēt, akcentējot vakcinēšanās reklāmas kampaņas neefektivitāti, "luksofora principa" pilnvērtīgu neieviešanu, slimnīcu kapacitātes nekāpināšanu. Viņš arī norādīja, ka, ja pārējā valdība nav klausījusies priekšlikumos, tad Pavļuts būtu varējis atkāpties.
Parlamentārieša ieskatā, veselības ministrs neesot ieklausījies mediķu teiktajā, tāpat neesot sasniegti Pavļuta "piesauktie" vakcinēšanas mērķi. Politiķis arī norāda, ka slimnīcas nav gatavas saslimušo skaitam un esam pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības apmēra.
Mičerevskis kritizē veselības ministru par to, ka viņš "aizvaino ārstus un nodarbojas ar sevis reklamēšanu, apzvanot cilvēkus, kuri nav vakcinējušies".
Iepriekš arī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pieprasīja veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu". Šim aicinājumam pievienojās arī citas mediķu organizācijas.
Vēlāk Pavļuts paziņoja par atteikšanos no mediķu mobilizācijas ieceres. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) no savas puses ir pieņēmis lēmumu ļaut ministram turpināt strādāt, jo Pavļuts esot apliecinājis spēju sadarboties ar savas nozares pārstāvjiem un apņēmies risināt ar viņiem kopā kritiski svarīgos nozares jautājumus.
pievienota 2.-17.rindkopa