Nevar izslēgt - ja tiks demonstrēta pilnīga nespēja tikt galā ar pašu organizēto iepirkumu un likuma normu ievērošanu, ATD var nākties pat izstrādāt jaunu iepirkuma nolikumu un sludināt jaunu konkursu. Un tas var notikt, pat neskatoties uz to, ka par atsevišķām iepirkuma daļām jau ir noslēgti līgumi ar izvēlētajiem pretendentiem.
Cīņa par tirgu samilzt
Visticamāk, tieši iegūstamā līguma termiņš uz desmit gadiem un kopējā summa ap miljardu eiro apmērā ir viens no iemesliem, kādēļ ap konkursu nerimst kaislības jau kopš tā izsludināšanas. Iebildumi un domstarpības sadalāmi divos blokos. Pirmais sevī ietver dalībnieku pretenzijas par dažādām tehniskām specifikācijām, tostarp par maksimālo nobraucamo kilometru ierobežojumu, bet otrs, šķiet, bijis arī katalizators Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) vēstules tapšanai Saeimai, premjeram un Valsts prezidentam par ATD un tās organizēto konkursu, un kurā LPPA pat prasa satiksmes ministra Tāļa Linkaita demisijas ierosināšanu, kā arī aicina izbeigt esošo iepirkumu un jaunu neizsludināt līdz pat Covid-19 pandēmijas beigām. Te gan būtiski piebilst, ka LPPA, pēc nozares pārstāvju stāstītā, esošajā situācijā pārsvarā aizstāvot tikai vienu daļu iepirkuma pretendentu – uzņēmumus, kuros būtiska vai noteicošā ietekme ir pašvaldībām.
Proti, iepirkums īpaši izgaismojis daudzās nozarēs ilgstoši kritizēto, taču joprojām nenovērsto konkurences kropļošanas situāciju, kad komercdarbībā aktīvi darbojas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan likums pēc būtības to neļauj.
Šādas pašvaldību rīcības dēļ salīdzinoši nesen pat tika papildināts Konkurences likums, nostiprinot Konkurences padomes (KP) tiesības vērsties pret valsti un pašvaldībām gadījumos, ja tām piederošās kapitālsabiedrības turpina pārkāpt konkurences neitralitātes principus pat pēc aizrādījuma. Tāda situācija ir arī autobusu pasažieru pārvadājumos, kur liela daļa aktīvu komersantu ir pašvaldību kapitālsabiedrības, vai arī to lielākā daļa kapitāla pieder pašvaldībām.
Pašvaldības iejaucas biznesā
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu (VPIL) publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja tiek novērsta tirgus nepilnība, radītas preces vai pakalpojumi vai pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Ņemot vērā autobusu pasažieru pārvadājumu tirgus piesātinājumu ar privātajiem uzņēmumiem, pašvaldību kapitālsabiedrībām vispār nevajadzētu darboties šajā tirgū pat savas administratīvās teritorijas ietvaros, nemaz nerunājot par valsts mēroga pārvadājumiem. Taču pašvaldības nevis mēģina samazināt savu līdzdalību tirgū, bet par katru cenu cenšas aizstāvēt tiesības sniegt pakalpojumus pat teritorijās, kas nav viņu pārziņā.
Konkurss ir sarežģīts un viens no lielākajiem Latvijas vēsturē, ja vērtē tā apjomu – ap miljardu eiro uz desmit gadiem.
''Pašreiz redzam, ka privātie komersanti iesniedz par kārtu labākus piedāvājumus nekā pašvaldību kapitālsabiedrības – gan izmaksu ziņā, gan par nosacījumu izmantot pārvadājumos elektrobusus. Un brīdī, kad nonākam līdz tam, ka pašvaldību uzņēmumi tāpat nevar izkonkurēt privātos, top LPPA vēstule, kur sākuma daļā uzskaita nepilnības konkursā, bet beigu daļā jau mēģina uzsvērt iespējamās problēmas, gadījumā, ja konkursā uzvarēs citi pretendenti. Taču patiesībā tie ir pseidoargumenti, kam nav nekāda pamatojuma, izņemot pašvaldību bažas zaudēt esošās pozīcijas tirgū,'' norāda par iepirkuma niansēm informēts eksperts.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs Māris Simanovičs uzsver: ''Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus primāri savā administratīvajā teritorijā, un tikai situācijā, ja konkrētu nepieciešamo pakalpojumu nevēlas vai nespēj piedāvāt privātie komersanti, pašvaldība var dibināt savu kapitālsabiedrību, šā iztrūkuma novēršanai. Taču jebkurā gadījumā pašvaldībai pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas ir pienākums izanalizēt, vai rezultāts būs saimnieciski visizdevīgākais un vai tas nekropļos konkurenci tagad un arī nākotnē. Ja tirgus un privātie komersanti spēj nodrošināt attiecīgu pakalpojumu, publiskajai pārvaldei komercdarbībā nebūtu jāiesaistās.''
Šā iemesla dēļ viens no iepirkuma dalībniekiem – SIA Liepājas Autobusu parks (LAP) - vērsies ar sūdzību KP, aicinot iesaistīties situācijas skaidrošanā un risināšanā, citstarp norādot, ka pēc reģionālās reformas pabeigšanas atsevišķu pašvaldību ietekme tirgū palielināsies, jo pieaugs viņu līdzdalība uzņēmumu kapitālā.
Tomēr šī nav vienīgā būtiskā problēma – privātie komersanti arī kritizē ATD noteikto maksimālo nobraukuma ierobežojumu. Kopējais 10 gados nobraucamo kilometru apjoms visā iepirkumā prognozēts ap 65 miljoniem kilometru, bet viens pretendents, neatkarīgi no tā, uz cik lotēm pretendēs, nedrīkst kopumā iegūt vairāk par 15 miljoniem kilometru.
Nozares pārzinātāji uzskata, ka arī šis ir konkurenci ierobežojošs nosacījums, pat neskatoties uz to ATD pausto, ka tādējādi tiks dota iespēja tirgū palikt vairāk dalībniekiem. Šo pretenziju līdz ar iebildumu pret pašvaldību kapitālsabiedrību dalību konkursā patlaban vērtē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB).
Nozarē ir sīva konkurence, tādēļ šis nosacījums ir uzskatāms par mākslīgu ierobežojumu, kas rezultātā var sekmēt piedāvājuma sadārdzinājumus. Aprēķini rāda, ka finansiāli efektīvākais pakalpojuma apjoms ir tad, ja nobraucamo kilometru apjoms ir vismaz 20-25 miljoni kilometru, ņemot vērā visus nosacījumus, kas jāizpilda līguma ieguvējam.
Diemžēl ATD noteiktais kritērijs to liedz, līdz ar to ir risks, ka konkurss nedos saimnieciski visizdevīgāko rezultātu, pat neatkarīgi no tā, ka uzvarēs lētākais piedāvājums, pauž Dienas uzrunātie eksperti.
Konkurss šobrīd nonācis būtiskā strupceļā visos aspektos, tādēļ aktuāls ir jautājums, kā rīkosies gan ATD, gan IUB, gan arī satiksmes ministrs, ņemot vērā, ka atsevišķi uzņēmēji pauduši gatavību konkursa rezultātus apstrīdēt tiesā, ja netiks ņemti vērā iebildumi, tostarp par konkurences principu pārkāpumiem.