Saskaņā ar aptaujas datiem aptuveni puse darbinieku (51 %) Eiropā uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība viņu darbavietā, savukārt 16 % respondentu norādīja, ka tas ir pat ļoti bieži sastopams.
Pētījumā arī konstatēts, ka sievietes biežāk nekā vīrieši uzskata, ka ar darbu saistīts stress ir bieži sastopama parādība (attiecīgi 54 % un 49 %). Biežāk šādu viedokli izteica arī darbinieki 18 –54 gadu vecuma grupā (53 % respondentu salīdzinājumā ar 44 % vecuma grupā no 55 gadiem). Viedoklis par to, cik izplatīts ir ar darbu saistīts stress, atšķīrās arī pa nozarēm — tam, ka stress darbavietā ir bieži sastopama parādība, daudz biežāk piekrita veselības un aprūpes nozarē strādājošie (82 % respondentu norādīja, ka šāda parādība sastopama bieži vai ļoti bieži).
"Latvijā ir viszemākais rādītājs visā Eiropas Savienībā attiecībā uz to, cik labi darbavietās tiek risinātas ar stresu saistītās problēmas. Faktiski katrs otrais aptaujātais darbinieks ir norādījis, ka darba devēji neveic pasākumus, kas uzlabotu psihoemocionālo darba vidi. Tāpēc īpaši svarīga Latvijā būs nākamo divu gadu informatīvā kampaņa Veselīgas darbavietas uzvar stresu, kuras ietvaros tiks meklēti labas prakses uzņēmumi, aicinot viņus dalīties savā pieredzē," sacīja Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Latvijā Linda Matisāne.
Kā stresa cēloni saistībā ar darbu respondenti visbiežāk norādīja nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas darbavietā (72 %), nedaudz mazāks skaits respondentu (66 %) minēja darba stundu skaitu vai slodzi. Taču gados jaunāko darbinieku vidū (vecumā no 18 līdz 34 gadiem) šie divi cēloņi tika minēti vienlīdz bieži (abus cēloņus norādīja 69 % respondentu). Jāpiebilst, ka veselības un aprūpes nozarē strādājošie vidēji daudz biežāk nekā citi respondenti kā stresa cēloni minēja darba stundu skaitu vai slodzi (77 %).
Valstīs, kur ir augstāks valsts parāda līmenis, darbinieki kā stresa cēloni saistībā ar darbu daudz biežāk norādīja nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas darbavietā. Proti, valstīs, kur valsts parāda līmenis ir vairāk nekā 90 % no iekšzemes kopprodukta, nedrošību par darbavietu vai organizatoriskas pārmaiņas kā biežu ar darbu saistītā stresa cēloni minēja 73 % aptaujāto darbinieku salīdzinājumā ar 66 % respondentu valstīs, kur valsts parāds nepārsniedz 60 % no iekšzemes kopprodukta.
Emocionālu vardarbību darbā kā bieži sastopamu stresa cēloni minēja seši no desmit strādājošajiem (59 %). Nedaudz mazāk strādājošo kā cēloni stresam minēja kolēģu un vadītāju atbalsta trūkumu (57 %), nepietiekami skaidri definētus pienākumus un atbildību (52 %), kā arī ierobežotu iespēju ietekmēt darba organizāciju (46 %).
Puse no aptaujātajiem (52 %) Eiropā uzskata, ka laikposmā līdz 2020. gadam viņu darbavietā pieaugs to darbinieku daļa, kuri ir vecāki par 60 gadiem. Savukārt 43 % respondentu norādīja, ka tas ir maz ticams. Šādam viedoklim biežāk piekrita darbinieki, kuri ir vecāki par 55 gadiem (59 %), vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem šis rādītājs bija nedaudz mazāks (54 %), savukārt gados jauno darbinieku vidū (18 – 34 gadu vecuma grupā) šim viedoklim piekrita tikai 45 % respondentu.
Tikai katrs astotais darbinieks (12 %) ir informēts par pasākumiem, kuri tiek veikti ar mērķi sekmēt, lai gados vecākie darbinieki turpinātu darba gaitas līdz pensijas vecumam un ilgāk. Informētība ir saistīta ar darbavietas lielumu — mazākajos uzņēmumos (1–10 darbinieki) par to bija informēti 7 % respondentu, bet lielākajos (vairāk nekā 250 darbinieku) — pat 19 %. No tiem respondentiem, kuri nebija informēti par pasākumiem, to ieviešanu atbalstīja 61 %. Pozitīvu atbalstu šai politikai pauda sievietes, nepilna darba laika darbinieki, veselības un aprūpes nozares darbinieki, kā arī lielos uzņēmumos strādājošie.
Taujāti par gados vecāku cilvēku nodarbinātību, tikai divi no desmit darbiniekiem (22 %) atbildēja, ka gados vecāki darbinieki ir biežāk pakļauti nelaimes gadījumiem darbā nekā citi darbinieki. Aptuveni trīs no desmit respondentiem (28 %) atbildēja, ka gados vecāku darbinieku (vecuma grupā virs 60 gadiem) darba produktivitāte ir zemāka nekā citiem darbiniekiem. Četri no desmit respondentiem (42 %) atbildēja, ka gados vecāki darbinieki salīdzinoši vairāk cieš no stresa, kas saistīts ar darbu, tomēr vēl vairāk bija tādu, kuri domāja gluži pretēji (48 %). Seši no desmit darbiniekiem (60 %) atbildēja, ka darbinieki, kas ir vecāki par 60 gadiem, ir mazāk spējīgi pielāgoties pārmaiņām darbā nekā citi darbinieki; šādu viedokli pauda puse (49 %) no gados vecākajiem darbiniekiem vecuma grupā virs 55 gadiem.