Tāpat vien balti nekļūst

Nepārsteidz, ka aptaujātie autovadītāji to esamībā vaino ceļu inženieru darbu un satiksmes organizāciju, savukārt par satiksmes drošību atbildīgie - autovadītāju pārgalvību. Daudzi uzskata, ka vainojami abi iemesli. Vai citādi Latvijas melno punktu kartē, ko jau vairākus gadus izdod VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), uz galvenajiem autoceļiem būtu atzīmētas 50 bīstamas vietas, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem. Palielinās arī to negadījumu skaits, kuros cilvēki gūst traumas, bet nedaudz sarucis letālo iznākumu skaits - pērn uz ceļiem bojā gāja 177 cilvēki, līdz šā gada decembrim - 166 cilvēki."Drūmajai statistikai un melno punktu esamībai ir vairāki iemesli, galvenie no tiem - autovadītāju neuzmanība, pārgalvība, nihilistiskā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem, arī runāšana pa telefonu, kuru gan ir grūti pierādīt, jo neviens pēc negadījuma policijai to atzīt negrib. Daudzu negadījumu iemesls ir nepārliecināšanās par drošību pirms joslu mainīšanas vai apdzīšanas," skaidro Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Jautāts, kāpēc uz ceļiem samazinājies patrulējošo ekipāžu skaits, viņš atzīst, ka iemesls ir ceļu policistu trūkums, taču esot vietas, kurās nevarot patrulēt no satiksmes drošības viedokļa, bet, piemēram, satiksmes maksimuma stundās, kad notiek daudz satiksmes negadījumu, likumsargi ir aizņemti ar protokolu formēšanu.Par ceļu satiksmi un tās drošību atbildīgajām amatpersonām rodas arvien jaunas idejas, kā samazināt negadījumu skaitu melnajos punktos. Īpašas brīdinājuma zīmes kā Polijā un Lietuvā tuvākajā laikā pirms tiem uzstādīt nav plānots, toties nākamgad bīstamajos posmos lietā tiks likti 20 stacionārie fotoradari. Krapsis sola, ka uz ceļiem ar laiku pieaugs arī netrafarēto policijas automašīnu daudzums, kā arī varētu palielināties krustojumu skaits, kuros darbosies videonovērošana.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena piektdien, 20.decembrī!