Ugunsgrēkā visvairāk cietušas telpas, kurās atradās Vides pārvalde, pārliecinājās LETA. Savukārt Rīgas ūdens kabinetus pasargāja brandmūris, un tās cieta galvenokārt no ūdens, ugunsdzēsējiem dzēšot liesmas.
Kā atzina Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (LZP), ugunsgrēkā bojā gājuši datori, mēbeles, dokumenti. Šobrīd 18 cilvēku kolektīvam nav pat darba telpu, nerunājot par normālām darbavietām.
Pašlaik Mājokļu un vides departamenta telpās Brīvības ielā tiekot šķiroti ugunsgrēkā cietušie dokumenti. Liela daļa no tiem esot neatgriezeniski gājusi bojā, daļu varēs atjaunot.
Taču vislielākās bēdas esot par gaisa monitoringa sistēmu. Līdz šim dati no trijām gaisa monitoringa stacijām Tvaika ielā 44, Brīvības ielā 73 un Valdemāra ielā 18 automātiski nonāca Vides pārvaldes datorā un tos bija iespējams analizēt un publicēt Rīgas domes mājaslapā.
Pašlaik šie dati vairs netiek atjaunoti, jo visi datori ugunsgrēkā ir neatgriezeniski bojāti. Kļaviņš paskaidroja, ka monitoringa stacijas turpina veikt mērījumus un dati tajās tiek uzkrāti, taču tos pašlaik nevar ne analizēt, ne publicēt. Kā pārliecinājās LETA, pēdējie gaisa monitoringa dati Rīgas domes mājaslapā publicēti 16.augustā plkst.9.25.
Vides pārvaldes vadītājs neprognozēja, kad pārvalde varētu atsākt normālu darbu. Vispirms tai ir nepieciešamas telpas, biroja mēbeles un datori. Viņš gan atzina, ka var strādāt arī attālināti.
Kā ziņots, 16.augustā ugunsgrēkā SIA Rīgas ūdens administratīvajā ēkā Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1 izdega kopumā 650 kvadrātmetri ēkas jumta un pārseguma. Ugunsgrēks izcēlās ap plkst.10.