KNAB uzskata, ka lobēšanas atklātības procesa reglamentēšana ar likuma spēku ļaus sabiedrībai iegūt informāciju par konkrētiem lobētājiem un viņu veiktajām darbībām, kā arī iedzīvotājiem un amatpersonām būs iespējams skaidri nošķirt tiesisku lobēšanu no neatļautiem valsts amatpersonu ietekmēšanas veidiem jeb tā saucamo tirgošanos ar ietekmi.
KNAB piedāvātais variants paredz speciālā likumā definēt lobēšanu, nosakot, tieši kāda komunikācija ar valsts un pašvaldību institūcijām ir uzskatāma par lobēšanu. Tāpat likumā paredzēts definēt to personu loku, kas uzskatāmas par lobētājiem.
Likumā tiks noteiktas lēmumu pieņemšanas procedūras, attiecībā uz kurām tiek veiktas lobēšanas aktivitātes, piemēram, normatīvo aktu vai attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādāšana un atzinumu sniegšana par tiem, piedalīšanās publisko iepirkumu komisijās un līgumu slēgšana valsts vai pašvaldības vārdā, administratīvo lēmumu pieņemšana.
Nodrošinot publisku pieejamību informācijai par lobēšanas gadījumiem, nepieciešams izstrādāt arī kārtību, kādā institūcijas uzskaita un reģistrē informāciju par lobētājiem un viņu aktivitātēm, piemēram, izveidojot sarakstu vai reģistru, kurā tiktu fiksēti pastāvīgie lobētāji, norādīja KNAB pārstāvji. Šādi reģistrētie interešu pārstāvji varētu saņemt informāciju un piedalīties darba grupās saistībā ar izstrādājamajiem projektiem kādā konkrētā jomā.
KNAB uzsver, ka lobēšanas pamatprincipu definēšana likumā radīs skaidrāku priekšstatu iedzīvotājiem par viņu tiesībām lēmumu pieņemšanas procesā, uzlabos sabiedrības izpratni par legālo lobēšanu un stiprinās tās uzticēšanos publiskās varas subjektiem.
Atbilstoši valdības nolemtajam par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā ir noteikts KNAB, kuram uzdots sagatavot un līdz 2012.gada 1.jūlijam iesniegt nepieciešamos normatīvo aktu projektus.