Rīt pulksten 9.35 – 1995. gada 3. maija Dienā lasītājus par gaidāmo notikumu lieku reizi informēja Jānis Kulmanis. "Lielais, pāri mežam redzamais Skrundas monstrs, par kuru tik daudz jau runāts un rakstīts pēdējo triju gadu laikā, vesels un nesagrauts aizvada savas pēdējās stundas uz Latvijas zemes. 4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 5. gadadienā, pulksten 9.37 šīs celtnes vairs nebūs. Gan šis datums, gan augsta ranga valstsvīru klātbūtne piešķir šim notikumam īpašu nokrāsu. Lai gan pēdējā laikā aktivizējušies nedaudzi, kuru viedoklis par Skrundas lokatora nojaukšanu atšķiras no valdības deklarētā, domājams, ka šajā vēsturiskajā brīdī būs klāt daudzi interesenti. Nozīmīgā diena sāksies ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītu svētbrīdi, kas Skrundas baznīcā sāksies pulksten 8.30. Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa piecu minūšu runa paredzēta 17 minūtes pirms "lielā sprādziena", savukārt Māris Gailis uzstāsies tieši pēc sprādziena – 9.37. Redzētkārie, kas vēlas paši būt klāt šajā notikumā, tiek aicināti kājās aut gumijas zābakus un netērpties svētku frakās. Atklājot svinīgo ceremoniju, Rīgas Doma zēnu koris dziedās Oskara Šepska Oziannu. Komponists Zigmars Liepiņš speciāli šim gadījumam radījis skaņdarbu Liberatio. Tieši pirms Skrundas lokatora uztvērējēkas sabrukšanas notiks amerikāņu firmas Controlled Demolition Inc. sarūpēta svētku uguņošana mūzikas pavadījumā. Pēc sprādziena zēnu koris dziedās Mocarta Inter Natos Mulierum. Kā lēš speciālisti, lielā ēka sabruks 12 sekundēs. Pāri paliks tikai 10–12 metru augsta gruvešu kaudze."
5. maija Diena jau gavilēja: Skrundas monstra vairs nav! "Gruvešu un kvēpu mākonim virzoties uz Krievijas militāristu dzīvojamo māju pusi, valsts administrācijas pārstāvji un diplomāti, skaļi plaukšķinādami, glāzēs laistīja šampanieti. Sengaidītais sprādziens notika dažas minūtes vēlāk, nekā bija paredzēts scenārijā, jo, kā informēja svinīgās sprādziena ceremonijas vadītājs Ojārs Rubenis, paredzētajā brīdī lokatora ēkai pārāk tuvu bijusi lidmašīna, kas riņķoja virs lokatora teritorijas. Šā iemesla dēļ arī tika pārtraukts Zigmara Liepiņa skaņdarba Liberatio izpildījums. Taču tas netraucēja noskaņot sprādzienu gaidošos cilvēkus Skrundas monstra pēdējām sekundēm, radot maksimālu, nervus kutinošu spriedzi. TV sabiedrība Euronews Skrundas lokatora spridzināšanu šodien katru stundu rādīja kā ceturto svarīgāko ziņu.
Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Kalviņš sacīja, ka šodien nebūtu īstais brīdis spriedelēt, vai šo ēku vajadzēja demontēt, spridzināt vai 19. stāvā putna pienu tirgot, – tam vairs nav nozīmes. (..) Atšķirībā no Krievijas Aizsardzības ministrijas iepriekš izteiktajiem brīdinājumiem, ka sprādziena viļņi var izraisīt otra lokatora aparatūrā viltus trauksmi par raķešu uzbrukumiem, šodien tā iekšienē gandrīz pat neesot pamanīts sprādziena mirklis."
Tā Latvija no viena okupācijas simbola tika vaļā, Krievijas Ārlietu ministrijas Baltijas departamenta direktoram Sergejam Prihodjko grimstot filozofiskās pārdomās, "vai ir iespējams uzspridzināt pagātni". Neatkarības piecgades svinības toreiz aptumšoja Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres Lidijas Doroņinas-Lasmanes ordeņa domei atpakaļ atdotais apbalvojums, par iemeslu minot faktu, ka ordenis piešķirts vairākām personām, kas sadarbojušās ar Valsts drošības komiteju. Bet dažas dienas vēlāk Latvijā notika cits sprādziens, daudziem negaidītāks un nepatīkamāks – uzgāja gaisā Banka Baltija…
Vēsture Dienā: Lielais sprādziens
Neatkarības atjaunošanas piecgadi Latvija nosvinēja ar blīkšķi – 1995. gada 4. maijā tika uzspridzināts Skrundas monstrs. Tiem, kas ir jaunāki par tiem laikiem, šo augstceltni, kas Liepājas braucēja acīm parādījās, no Rīgas puses tuvojoties Skrundai, vairs lemts redzēt tikai kinohronikās, bet neko daudz zaudējuši viņi nav – padomju vidēja darbības rādiusa kodolraķetes, ar kurām bija pilna Kurzeme (dzirdat, vaimanātāji par "NATO okupāciju"!), atradās pazemē un nebija apskatāmas, bet Skrundas monstrs arhitektoniskās ieceres un izpildījuma ziņā bija gan garlaicīgs, bet ne tuvu ne sliktāks objekts kā daudzas padomju laikā un arī vēlāk celtās privātmājas Latvijā, no kuru bezgaumības mūs laikam tiešām spētu atbrīvot tikai kodolsprādziens. Kā no Padomju armijas klātbūtni simbolizējošas celtnes no Skrundas lokatora bija jātiek vaļā, un nu šis brīdis bija pienācis.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Tas bija muļķīgi
oskars
Latvju puika