Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.
Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15% atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells.
Visi šie atkritumu tirgus spēlētāji tagad grib tikt pie atkritumu šķirošanas, jo tas nākotnē ļaus kontrolēt arī atkritumu vešanu. Vistuvāk tam ir Ekodoktrīna. Šķēle pirms gada savas akcijas Ekodoktrīnā pārdeva. Tā vietā radās firma Wheaton parks, kura īpašnieks ir Kiprā reģisrēts ofšors. Ekodoktrīna sākusi otro izšķirošo piegājienu, lai pārņemtu Rīgas atkritumu šķirošanu. Firma ir tikusi pie ekskluzīva zemes nomas līguma Getliņu teritorijā, maksājot 1000 latus par 1,5 ha zemes.
Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka tā bijusi “atklāta nomas tiesību izsole, kur varēja pieteikties jebkurš tirgus dalībnieks. Tas, kurš iedeva augstāko cenu, arī uzvarēja.” Pārējie atkritumu biznesā esošie saka, ka par izsoli nav zinājuši. Sludinājums par to ticis ievietots tikai Getliņi Eko mājas lapā un nekas nav bijis teikts par to, ka tūlīt sekos konkurss par atkritumu šķirošanu, kurai jānotiek Getliņu izgāztuvē.
Rīgas domes opozīcijas deputāts Juris Viņķelis uzskata, ka notiekošais ir “kārtējā shēma, kas ir taisīta vienam pretendentam un draud rīdziniekiem ar dārgāku šķirošanas pakalpojumu, atkritumu savākšanas un noglabāšanas tarifu.”
Pēc notikušā Rīgas domes opozīcijas deputāti vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu izvērtēt vai Getliņi Eko amatpersonas nav izdarījušās noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar korupciju.
Juris Viņķelis par izšķērdīgu uzskata arī Geliņu Eko vēlmi palīdzēt nākamajam atkritumu šķirotājam. Uzņēmums vēl pirms konkursa par atkritumu šķirošanu ieguldīja vairāk nekā vienu miljonu latu būvlaukuma sagatavošanā – vietā, kura izīrēta Ekodoktrīnai. Tā pēc Viņķeļa domām ir pašvaldības naudas uzdāvināšana privātam uzņēmējam.
Cīņu par atkritumu šķiršanu Geliņos var saprast, jo tas būs patiešām izdevīgs bizness. Ja ik gadu Rīgā iedzīvotāji saražo 300,000 tonnas atkritumu un Getliņi Eko par vienu sašķiroto atkritumu tonnu maksās 16 latus, tad katru gadu atkritumu šķirošanas rūpnīcas īpašnieki garantēti nopelnīs piecus miljonus latu. Jāpieskaita vēl pāris miljoni par sašķirotā materiāla pārdošanu.
RD Mājokļa un vides departamenta pārstāvis Askolds Kļaviņš skaidro, ka patreiz notiekošā cīņa neesot par iespējām būvēt rūpnīcu, bet gan par to, kas “stāv šajos konteineros. Par to, kurš dabūs atkritumus.”
Kļaviņš uzskata, ka atkritumu šķirošanas rūpnīcu vajadzētu būvēt pašiem Geltiņu Eko. Viņi atbild, ka atkritumu šķirošana ir pārāk riskants bizness, lai tajā iesaistītos. Tomātu audzēšana tepat siltumnīcās pašvaldības uzņēmumam nešķita riskanta.
Ekodoktrīna esot jau saņēmusi apstiprinājumu četrarpus miljonu latu finansējumam no Eiropas fondiem. Tā ir puse no rūpnīcai nepieciešamajiem – deviņiem miljoniem latu.