Saskaņā ar aptauju, kas veikta pēc laikraksta The Washington Post un televīzijas kanāla ABC News pasūtījuma, abus pretendentus, kas nav saistīti ar tradicionālajām politiķu aprindām, kopā atbalsta vairāk nekā puse republikāņu elektorāta.
Tajā pašā laikā aptauja liecina, ka bijusī pirmā lēdija Hilarija Klintone, kas līdz šim bijusi favorīte starp demokrātu pretendentiem, pateicoties skandālam par neatbilstošu dienesta e-pasta izmantošanu, atrodoties valsts sekretāres amatā, pēdējo divu mēnešu laikā savu popularitāti strauji zaudējusi.
Lai gan viņa joprojām apsteidz pārējos demokrātus, kas cer saņemt partijas nomināciju startam prezidenta vēlēšanās, pirmo reizi viņas atbalstītāju skaits noslīdējis zem 50% atzīmes. Īpaši Klintones atbalstītāju skaits sarucis sieviešu vidū.
Trampam atbalstu pauduši 33% reģistrēto republikāņu un republikāņiem labvēlīgi noskaņoto neatkarīgo vēlētāju.
Tādējādi viņa popularitāte, salīdzinot ar jūlija vidu, pieaugusi par deviņiem procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar maiju, kad viņš vēl nebija oficiāli paziņojis par nodomu kandidēt, - par 29 procentpunktiem.
Visplašāko atbalstu Trampam pauduši vēlētāji, kam nav koledžas izglītības un kuru ienākumi nesasniedz 50 000 dolāru gadā.
Pretrunīgi vērtētajam miljardierim seko Kārsons, kuru atbalsta 20% aptaujāto, kas ir par 14 procentpunktiem vairāk nekā jūlijā.
Arī citas aptaujas liecina, ka pēc pirmajām republikāņu pretendentu televīzijas debatēm, kas notika augustā, atbalsts Kārsonam strauji audzis.
Nākamās debates starp republikāņu pretendentiem notiks trešdienas vakarā Sīmīveli Ronalda Reigana bibliotēkā Kalifornijā.
Debatēs, kuras rīko televīzijas kanāls CNN, no 16 republikāņu pretendentiem piedalīsies tikai 11 vadošie kandidāti.
Starp tiem pretendentiem, kas nav kvalificējušies šai atlasei, notiks atsevišķas debates.
Bijušo Floridas gubernatoru Džebu Bušu, kurš sākotnēji tika uzskatīts par republikāņu nometnes favorītu, šobrīd atbalsta vairs tikai astoņi procenti respondentu, kas ir zemākais līmenis, kāds konstatēts "Post"-ABC aptaujās.
Viņam uz papēžiem min senatori Teds Kruss un Marko Rubio, kam katram atbalstu pauduši pa septiņiem procentiem aptaujāto.
Neviens no pārējiem pretendentiem, kuru vidū ir senators Rends Pols, bijušais Arkanzasas gubernators Maiks Hakabī, Viskonsinas gubernators Skots Volkers un Ņūdžersijas gubernators Kriss Kristī, nav pārvarējis piecu procentu robežu.
Visstraujāko kritumu nodemonstrējis Volkers, kuram jūlijā atbalstu pauda 13 republikāņu vēlētāju, bet šobrīd vairs tikai divi procenti.
Tikmēr Klintonei atbalstu izteikuši 42% reģistrēto demokrātu un demokrātiem simpatizējušo neatkarīgo vēlētāju, un tas ir par 21 procentpunktu mazāk nekā jūlijā. Viņai ar 24% seko senators Bērnijs Sanderss, kura atbalstītāju skaits, salīdzinot ar jūliju, pieaudzis par desmit procentpunktiem.
Tajā pašā laikā pašreizējais viceprezidents Džo Baidens, kurš oficiāli nav iesaistījies sacensībā un tikai apsver šādu iespēju, spējis piesaistīt jau 21% aptaujāto simpātijas, vairojot savu atbalstītāju skaitu par deviņiem procentpunktiem.
Taču gadījumā, ja Baidens izlemtu priekšvēlēšanās nestartēt, atbalsts Klintonei pieaugtu par 14 procentpunktiem, sasniedzot 56%, bet Sanderss iegūtu vien četrus procentpunktus, viņa atbalstīju skaitam pieaugot līdz 28%.
Aptauja veikta laikā no 7. līdz 10.septembrim, visā valstī intervējot 1003 pieaugušos. Aptaujas pieļaujamā kļūdas robeža ir plus/mīnus 3,5 procentpunkti.