"Mēs nekavējoties sazinājāmies ar ASV varasiestādēm Vašingtonā un Briselē un esam izjautājuši tās par presē izskanējušajām ziņām," teikts Eiropas Komisijas (EK) izplatītajā paziņojumā. "Viņi mums atbildēja, ka tiek pārbaudīta vakar publiskotās informācijas pareizība, un viņi ar mums sazināsies."
Arī Berlīne, reaģējot uz izdevuma Der Spiegel publicēto informāciju par iespējamo ASV veikto ES institūciju izspiegošanu, svētdien pieprasīja Vašingtonai tūlītējus paskaidrojumus, norādot, ka šī situācija atgādina Aukstā kara laikus.
Atbilstoši izdevuma rīcībā esošiem slepeniem dokumentiem, ASV izlūkdienesti izspiegojuši Eiropas Savienības (ES) oficiālās institūcijas gan Briselē, gan Savienotajās Valstīs. Kā norāda Der Spiegel, par daļu no slepenajiem dokumentiem izdevumam izdevies konsultēties ar bijušo ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbinieku un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehnisko darbinieku Edvardu Snoudenu, kuru Vašingtona izsludinājusi starptautiskā meklēšanā.
Vienā no minētajiem dokumentiem, kas datēts ar 2010.gada septembri un klasificēts kā "īpaši konfidenciāls", aprakstīts, kā NSA izseko ES diplomātisko pārstāvniecību Vašingtonā, raksta prestižais vācu izdevums. Pārstāvniecības ēkā izvietoti mikrofoni, un ASV izlūkdienestiem izdevies iefiltrēties ES pārstāvniecības datorsistēmās, iegūstot piekļuvi elektroniskajai korespondencei un iekšējiem dokumentiem.
Līdzīga veida novērošanai tikusi pakļauta arīdzan ES delegācija ANO, liecina Der Spiegel rīcībā nonākusī informācija. Turklāt izspiegota arī ES galvenā mītne Briselē. Der Spiegel rīcībā nonākušajos dokumentos eiropieši dēvēti par "mērķiem".
Der Spiegel atgādina par "vairāk nekā piecus gadus seniem" notikumiem, kad ES drošības eksperti ES Justus Lipsius ēkā atklāja telefonsarunu noklausīšanās un tīmekļa aktivitāšu uzraudzības ierīces. 2003.gadā ES paziņoja, ka atrastas telefonsarunu noklausīšanās ierīces, kas bija vērstas pret vairāku valstu birojiem, tostarp Lielbritānijas, Francijas un Vācijas telpām.
Nav arī skaidrs, kādu informāciju ASV izlūkdienesti būtu ieguvuši. Tomēr, kā skaidro britu raidsabiedrība BBC, Eiropas valstu un Vašingtonas sarunās iesaistītajiem varētu būt interese par Eiropas nostāju tirdzniecības un militārajos jautājumos.
Reaģējot uz izskanējušo informāciju, Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs paziņojis, ka viņu pamatīgi pārsteigušas šīs ziņas, un pieprasījis Vašingtonai paskaidrojumus. "Esmu dziļi noraizējies un šokēts par apgalvojumiem, ka ASV varasiestādes izspiego ES birojus. Ja šie apgalvojumi izrādīsies patiesi, tā būtu ārkārtīgi nopietna lieta, kam būtu ievērojama ietekme uz ES-ASV attiecībām."
Savukārt Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns atzina, ka ASV izvērstā spiegošana kļuvusi nekontrolējama. "ASV tā vietā vajadzētu labāk uzraudzīt savus izlūkdienestus, nevis sabiedrotos," norādīja ministrs.
Vēl pirms bija izskanējušas ziņas par ASV izlūkdienestu veikto iespējamo ES institūciju izspiegošanu, bloka tieslietu komisāre Vivjena Redinga šomēnes nosūtīja vēstuli ASV ģenerālprokuroram Ērikam Holderam, aicinot sniegt atbildes par publiskoto informāciju attiecībā uz tīmekļa izspiegošanas programmām. "Pašā būtībā šis ir uzticības jautājums," uzrunā 14.jūnijā sacīja Redinga. "Pilsoņu uzticība valdībai un valdību uzticība partnervalstīm."
Jāatgādina, ka NSA programma PRISM tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies. PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam Izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Tiek veikta arī telefonsarunu noklausīšanās.