Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ir kļuvis par pirmo amerikāņu līderi, pret kuru ir ierosinātas divas impīčmenta prāvas. Šodien ASV Senāts sāk izskatīt apsūdzību politiķim 6. janvāra iebrukuma Kapitolijā uzkurināšanā.
Tiesa, jau pirms prāvas sākšanās tapis skaidrs, ka, līdzīgi kā pirmajā reizē, arī šoreiz vairums Republikāņu partijas senatoru neatzīs D. Trampa vainu.
Otrā reize
Skandalozais 74 gadus vecais D. Tramps šogad janvārī kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura impīčmentu divreiz nobalsojusi Pārstāvju palāta. Pirmajā reizē 2019. gadā D. Tramps tika tiesāts par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un Kongresa darba traucēšanu, bet republikāņu vadītais Senāts prezidentu attaisnoja. Arī šoreiz, lai gan Demokrātu partija nu kontrolē Senātu un republikāņu līderis Mičs Makonels atzinis prezidenta vainu, paredzams, ka D. Tramps tiks attaisnots par vardarbības uzkurināšanu 6. janvārī Vašingtonā.
"Jūs varbūt varētu dabūt septiņus vai astoņus republikāņus, bet viņi ir vāji un nobijušies, ka pazaudēs savos dārgos krēslus," kritiski par partijas biedriem izteicies bijušais republikāņu līderis Maikls Stīls, piebilstot, ka šie cilvēki "ziedotu savas mātes", lai saglabātu amatus. Portāls Politico raksta, ka Republikāņu partija ir nokļuvusi D. Trampu atbalstošās mažoritātes varā, no kuras tā, visticamāk, nezaudējot visu politisko ietekmi, tik drīz netiks vaļā. Pats D. Tramps arī ir atteicies piedalīties prāvā. "Prezidents neliecinās nekonstitucionālā tiesvedībā," sacīja viņa pārstāvis Džeisons Millers, atsaucoties uz D. Trampa komandas uzskatu, ka nav iespējams pakļaut impīčmentam bijušo prezidentu. Šo viedokli atbalsta arī daļa republikāņu, un konservatīvajos medijos izskanējuši joki, ka demokrāti drīzumā uzsāks prāvas sen mirušiem prezidentiem. Tiesa gan, kā norāda pētnieki, ASV vēsturē ir precedenti, kad jau amatu pametušas amatpersonas tiek pakļautas impīčmenta procedūrām.
Savukārt CNN prāvu raksturo kā atbilstošu noslēguma nodaļu prezidentūrai, kas draud "saraut ASV gabalos". "Stāsts par prezidenta rīcību ir vienlaikus elpu aizraujošs un šausminošs," The New York Times sacījis impīčmenta procedūras vadošais prokurors, senators Džeimijs Reskins, uzsverot, ka amerikāņiem ir jāapzinās, kas notika grautiņu laikā.
Neļaut kandidēt
The Guardian citē politikas ekspertus, kuri min divus iemeslus, kādēļ Demokrātu partija, kura aizvadītajās vēlēšanās ieguva kontroli gan pār Balto namu, gan Senātu, vēlas šo prāvu. Pirmkārt, ja D. Tramps, kuram vēl aizvien lojāli ir vismaz divas trešdaļas republikāņu, tiktu atzīts par vainīgu, viņš nevarētu vairs atkārtoti kandidēt nākamajās prezidenta vēlēšanās.
Otrs iemesls, kā norāda politoloģe Vendija Šillere, ir saistīts ar cīņu par vēlētājiem. "Galvenā auditorija, ja tāda eksistē, šai tiesai ir piepilsētu iedzīvotāji. Viņi "dezertēja" no Republikāņu partijas prezidenta un Džordžijas senatoru vēlēšanās." Viņasprāt, impīčmenta prāva veicinās šo vēlētāju palikšanu demokrātu pusē. The New York Times raksta, ka demokrāti koncentrēsies uz grautiņu liecinieku stāstiem un videomateriāliem.
Jaunākā aptauja, ko veica ABC, liecina, ka 58% amerikāņu atbalsta D. Trampa atzīšanu par vainīgu. Iepriekš veiktā aptauja liecināja, ka 57% amerikāņu gribētu, lai viņam liedz atkārtoti ieņemt amatus valsts pārvaldē. Rudenī D. Trampu atbalstīja 90% republikāņu, bet pašlaik ap 80% vēlētos, lai viņš pēc četriem gadiem kandidē atkārtoti, ziņo CNN.
"Tas ir arī tas, ko senatori atspoguļos savā balsojumā," izdevumam Financial Times komentēja Republikāņu partijas pārstāvis un D. Trampa kritiķis Brendons Baks, norādot, ka politiķi nevar iestāties pret partijas atbalstītāju vairuma vēlmēm.