"Tas nozīmē, ka Gazprom kļūs par Beltransgaz vienīgo īpašnieku," sacīts Krievijas gāzes koncerna paziņojumā.
Līguma parakstīšanas ceremonijā Maskavā piedalījās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, premjers Vladimirs Putins un Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko.
Darījums arī paredz, ka Maskava iegūst pilnas īpašumtiecības uz dabasgāzes cauruļvadu Jamal, kas piegādā gāzi Eiropai, šķērsojot Baltkrievijas teritoriju, kā arī ļauj Baltkrievijai no 2014. gada par Krievijas dabasgāzes importu sākt maksāt tādas pašas cenas, kādas pastāv Krievijas iekšējā tirgū.
Krievijas premjers Vladimirs Putins informēja, ka jau nākamā gada pirmajos trijos mēnešos Minska par 1000 kubikmetru Krievijas gāzes maksās 164 ASV dolārus (aptuveni 86 latus), kas būs par 40% mazāk nekā šā gada trešajā ceturksnī.
Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna 18.novembrī parakstīja deklarāciju, kas paredz izveidot Eirāzijas Ekonomisko telpu. Tās izveides nolūks ir padziļināt esošo brīvās tirdzniecības zonu, kurai var pievienoties arī citas bijušās padomju republikas. "Baltkrievija dabūs tā dēvēto integrācijas atlaidi, un nākamo pāris gadu laikā tā sasniegs cenu paritāti [ar gāzes cenām Krievijas iekšējā tirgū]," Putina teikto citē aģentūra Interfax.
Putins arī paziņoja, ka Maskava aizdos Minskai 10 miljardus ASV dolāru (5,3 miljardus latu) atomelektrostacijas (AES) būvniecībai Lietuvas pierobežā, izmantojot Krievijas tehnoloģijas.
Uzskata, ka šis aizdevums palīdzēs Baltkrievijai risināt finansējuma problēmas. Turklāt ir paredzēts, ka nākamnedēļ Krievijas un vairāku citu NVS valstu izveidotā Eirāzijas Ekonomiskās kopiena piešķirs Minskai līdz šim aizkavēto otro maksājumu 440 miljonu ASV dolāru (231 miljona latu) apmērā no triju miljardu ASV dolāru (1,6 miljardu latu) lielās apstiprinātās palīdzības paketes.
Lukašenko iepriekš kategoriski iebilda pret Baltkrievijas vērtīgāko īpašumu atdošanu Krievijas kontrolē, taču bija spiests piekāpties, jo pēc Baltkrievijas rubļa krasās devalvācijas vajadzēja dabūt Maskavas naudu Baltkrievijas smago ekonomisko problēmu risināšanai.
Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus iepriekš sacīja, ka ekonomikas krīze Baltkrievijā var smagi iedragāt šīs valsts suverenitāti. Viņš pavasarī izteica bažas, ka Krievija var pārņemt savā kontrolē Baltkrievijas stratēģiskos objektus, bet šāda situācija apdraudētu Baltkrievijas suverenitāti. Savukārt vairāki politikas analītiķi Lietuvā iepriekš prognozēja, ka finanšu problēmu saasinājuma dēļ Minska nākotnē kļūs vēl vairāk atkarīga no Maskavas.
Kopš Baltkrievijā sākās valūtas krīze, Krievija izdarīja uz Minsku spiedienu, piedāvājot apmaiņā pret finansiālu palīdzību iegādāties tādus Baltkrievijas stratēģiskos objektus kā gāzesvadi.
Baltkrievijas krīzes iemesls bija ārējo rezervju straujš izsīkums. Tā notika, jo valsts iepriekš iztērēja lielas summas rubļa atbalstam. Turklāt rezerves samazinājās, jo Lukašenko izmantoja tās, lai paaugstinātu algas valsts sektorā strādājošajiem un izpildītu citus pirms decembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām dotos solījumus.
Straujā algu kāpumu un lēto kredītu buma dēļ Baltkrievijas ekonomika ir zaudējusi savu konkurētspēju ‒ tas ir izraisījis maksājumu konta deficīta kāpumu līdz 16% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē.