"Valstu un valdību vadītāji ir aicinājuši īstenot ātru G7 valstu reakciju un padarījuši ticamāku perspektīvu, ka starptautiskā sabiedrība pret Krieviju varētu noteikt jaunas sankcijas," teikts Francijas prezidenta biroja paziņojumā.
Tas ir "būtiski", ka Ukrainā prezidenta vēlēšanas notiek, kā plānots, 25.maijā, apliecinājis Obama, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Itālijas premjerministrs Mateo Renci.
Merkele piektdien Briselē paziņoja, ka ES valstu ārlietu ministri drīzumā tiksies, lai saistībā ar Ukrainas krīzi spriestu par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai.
"Tā kā nav nekāda progresa, mums ir jādomā - un ne tikai jādomā, bet arī jārīkojas - par izspēju noteikt jaunas sankcijas," sacīja Merkele. "Šī mērķa labā ES ārlietu ministri tiksies, cik vien drīz iespējams."
Līdzās diplomātisko centienu īstenošanai attiecībās ar Maskavu "mums būs jārīkojas, un es uzskatu, ka tā būs kopīga Eiropas rīcība, kopīga G7 valstu rīcība", sacīja Merkele.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi tā dēvētā Krimas pašaizsardzība.
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.