Tomēr, par spīti spiegošanas skandālam, Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien atzina, ka sarunas ar ASV joprojām ir "visaugstākā prioritāte".
Spiegošanas skandāls, kas izcēlies saistībā ar ASV specdienestu veikto iespējamo ES institūciju un dalībvalstu izspiegošanu, radījis bažas par šo sarunu nākotni, un Francija pat mudināja tās uz laiku atlikt. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu trešdien paziņoja, ka sarunas tiks sāktas un paralēli tām darbosies ekspertu grupas, kurām uzticēts izpētīt ASV veiktās spiegošanas apmērus.
Tiek plānots, ka sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ilgs divus gadus, taču tas ir ļoti ambiciozs mērķis tik komplicētas starptautiskas vienošanās panākšanai. Ja šo vienošanos izdosies noslēgt, tā kļūs par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu. ES un ASV savstarpējās preču tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 500 miljardus eiro, pakalpojumu sektorā apgrozījums sasniedza 280 miljardus, bet savstarpējās investīcijas bija mērojamas triljonos eiro. EK lēš, ka brīvās tirdzniecības līgums ES tautsaimniecībai papildus gadā dos 119 miljardus eiro, bet ASV ekonomikai – 95 miljardus.
Tomēr Francija kategoriski atsakās mīkstināt savu līdzšinējo nacionālās kultūras aizsardzības politiku. Šobrīd Francijas televīzijas kanāliem uzlikts par pienākumu 40% raidlaika atvēlēt pašu mājās ražotiem raidījumiem un filmām, bet vēl 20% - citu Eiropas valstu ražojumiem. Savukārt Holivudas produkcija un ASV televīzijas ziepju operas var pretendēt tikai uz daļu no atlikušajiem 40%. Arī kino apmeklētājiem, par katru iegādāto biļeti nākas maksāt nodevu, kuras mērķis ir sniegt atbalstu Francijas kinoindustrijai, un daudzi ir pārliecināti, ka bez šāda atbalsta tā nespētu izturēt Holivudas konkurenci.