Uzstājoties ar ievadrunu ASV Senātā pirms viņa noklaušināšanas, Tilersons norādīja, ka "mūsu NATO sabiedrotajiem ir pamats būt satrauktiem par atdzimstošo Krieviju. Taču tas bija Amerikas vadības trūkums, ka šīs durvis tika atstātas vaļā", dodot Maskavai "negribētu signālu".
Runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju, bijušais ASV enerģētikas lieluzņēmuma "ExxonMobil" vadītājs atzina, ka tā bijusi Maskavai nepiederošas "teritorijas sagrābšana", un norādīja, ka tobrīd šī rīcība esot viņu "pārsteigusi nesagatavotu". Vienlaikus Tilersons kritizēja līdzšinējā prezidenta Baraka Obams sankciju politiku, kas īstenota, reaģējot uz Krievijas agresiju.
Viņš Obamas vietā būtu mudinājis Kijevu nosūtīt visu savu karaspēku uz robežu ar Krieviju un atbalstījis gan ASV, gan tās sabiedroto palīdzību Ukrainai, piegādājot aizsardzības bruņojumu un gaisa izlūkošanas datus. Tādējādi Maskavai tiktu nepārprotami norādīta tās vieta.
"Šāda veida atbildi Krievija sagaida," atbildot uz senatora Marko Rubio jautājumu, norādīja Tilersons. "Ja Krievija rīkojas ar spēku (,,) nepieciešama proporcionāla spēka demonstrēšana (..), kas norādītu, ka jaunas teritorijas sagrābšanas nebūs."
Tilersons norādīja, ka ekonomiskās sankcijas, kuras viņš kritizēja, ieņemdams "ExxonMobil" vadītāja amatu, "ir spēcīgs instruments, un tās ir svarīgs instruments, lai atturētu no tālākas rīcības", taču tās var būt "vājš" signāls, ja tās netiek rūpīgi sagatavotas un īstenotas starptautiski.
Viņš arī atzina, ka Krievija pēdējā laikā rīkojusies, "nerēķinoties" ar Savienoto Valstu interesēm.
"Lai gan Krievija tiecas pēc cieņas un ietekmes starptautiskajā arēnā, tās nesenā rīcība nerēķinās ar Amerikas interesēm," Senāta Ārlietu komitejas locekļiem norādīja Tilersons.
Viņš atzina, ka pagājušajā nedēļa izlūkdienestu sniegtais ziņojums par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā ir satraucošs un ka ir "pamats pieņēmumam", ka rīkojumu īstenot šo iejaukšanos personīgi devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Tilersons gan piebilda, ka vēl nav iepazinies ar slepeno informāciju, kas ir publiski pieejamā ziņojuma pamatā.
Viņš uzsvēra, ka attiecībās ar Maskavu jāsaglabā "skaidrs skats".
"Krievija šodien rada draudus, taču tā nav neprognozējama savu interešu īstenošanā," norādīja Tilersons, uzsverot, ka Obama nav spējis demonstrēt Savienoto Valstu apņēmību, raidot pretrunīgus signālus, kas mulsinājuši gan pretiniekus, gan sabiedrotos.
Viņš piebilda, ka Maskava un Vašingtona var būt vai nu ienaidnieki, vai partneri, taču, domājams, nekad nekļūs par draugiem.
"Mēs, domājams, nekad nebūsim draugi. Mūsu vērtību sistēmas ir stipri atšķirīgas," senatoriem sacīja Tilersons, vienlaikus uzsverot, ka svarīgs esot dialogs starp abām lielvarām, lai no naidīguma virzītos uz partnerību un "mazinātu temperatūru" ap pašreizējiem konflikta punktiem.
Tajā pašā laikā Tilersons nāca klajā ar negaidītu atzīšanos, paziņojot, ka viņš ar Trampu vēl neesot apspriedis paredzamo politiku pret Krieviju.
Savā ievadrunā viņš pievērsās arī Ķīnai, paziņojot, ka Pekina nav sniegusi pietiekamu atbalstu Ziemeļkorejas savaldīšanai un ka tā cenšas īstenot pati "savus mērķus".
"Ķīna ir apliecinājusi gatavību bez aiztures rīkoties savu mērķu īstenošanai, kas reizēm nonāk konfliktā ar Amerikas interesēm. Mums jārēķinās ar to, ko redzam, nevis ar to, uz ko ceram," uzsvēra Trampa izraudzītais ASV nākotnes ārpolitikas veidotājs.
Tilersons piebilda, ka Pekina nav bijusi "uzticams partneris" un nav pielietojusi "visu savu ietekmi" Ziemeļkorejas savaldīšanai.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka domstarpības ar Ķīnu atsevišķos jautājumos nav šķērslis "konstruktīvai sadarbībai" citos jautājumos.