Baltijas valstis un Polija elektrotīklu sinhronizācijas otrās fāzes galveno projektu realizācijai saņems maksimālo iespējamo līdzfinansējumu 75% apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.
Lielākā daļa līdzfinansējuma - 493 miljoni eiro - rezervēta jūras kabeļa Harmony Link starp Lietuvu un Poliju būvniecībai, bet 166,5 miljoni eiro piešķirti sinhrono kompensatoru uzstādīšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Savukārt atlikusī summa paredzēta Polijas iekšējā pārvades tīkla modernizācijai un būvniecībai.
Augstsprieguma tīkls saņems 55 miljonus eiro jeb 75% no 74 miljonu eiro divu sinhrono kompensatoru izbūves izmaksām.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma saņemšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai Baltijas valstis izpildītu apņemšanos 2025.gadā atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem un sāktu sinhronu darbu ar kontinentālās Eiropas tīkliem caur Poliju, norādīja Augstsprieguma tīkla pārstāvji.
Kopumā četri elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori - Polijas PSE, Lietuvas Litgrid, Igaunijas Elering un Latvijas Augstsprieguma tīkls saņem aptuveni trīs ceturtdaļas no 2020.gada kopējā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta budžeta enerģētikas projektiem, kas ir 998,3 miljoni eiro. Tādējādi kopā ar sinhronizācijas projekta pirmās fāzes Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējumu 324 miljonu eiro apmērā Eiropas atbalsts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ir pārsniedzis miljardu eiro.
Kopumā sinhronizācijas projekta otrās fāzes izmaksas tiek lēstas apmēram 1,2 miljardi eiro, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 521 miljonu eiro, Lietuvā - 462 miljonus eiro, Latvijā - 100 miljonus eiro, bet Igaunijā - 111 miljonus eiro.
Pieteikumu pārējo sinhronizācijas projekta otrās fāzes aktivitāšu atbalstam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta plānots iesniegt 2021.gadā.