Šogad Lietuvas skolās paredzēti vairāki jaunievedumi - tiks apgūta mācību programma Veselība, dzimumaudzināšana un sagatavošanās ģimenes dzīvei, kā izvēles priekšmets tiks piedāvāta nacionālās drošības un aizsardzības mācība.
"Bija ļoti daudz jautājumu, ko darīt šajās papildu dienās, tika pārrunātas dažādas iespējas, un priekšlikumi nāca no pašām skolām un pašvaldībām - varēs, piemēram, izmantot šo laiku sava novada iepazīšanai, savukārt citi varbūt organizēs darbu klasēs, stundās. (..) Gribam veicināt skolu patstāvību," stāstījusi ministre.
Tikmēr viņas vietnieks Gražvīds Kazakevičs norādījis, ka 2018.-2019.mācību gads varētu tikt pagarināts vēl vairāk, bet tas nebūt nenozīmēs, ka papildus dienas noteikti būs jāizmanto jūnijā.
"Manuprāt, tas būtu sliktākais risinājums, ja tiktu iets vienkāršākais ceļš (..) - mācību gadam pievienotas desmit dienas tajā pašā formātā, tajās pašās klasēs, ar to pašu saturu. Tās varētu būt projektu nedēļas, kurās tiktu apkopots tas, kas bijis klasēs, lai mēs redzētu, kā bērni spēj atpazīt un likt lietā apgūtās mācību vielas saturu," viņš spriedis.
Kā stāstījusi ministre, programma Veselība, dzimumaudzināšana un sagatavošanās ģimenes dzīvei izstrādāta vairāku gadu garumā, sadarbojoties plašam speciālistu lokam, bet sadarbībā ar Aizsardzības ministriju izstrādāta nacionālās drošības un aizsardzības mācību programma. Tas būs izvēles priekšmets vecāko klašu skolēniem.
Šajā mācību gadā tiks uzsākts arī eksperiments ar informātikas mācīšanu jaunākajās klasēs. Pašlaik šis priekšmets ir obligāts no 5.klases, bet desmit skolās šogad tiks mācīts jau sākumskolas klasēs. Kā norāda ministrija, ieviest jauno informātikas mācības saturu visā valstī plānots 2020.gadā.
No septembra 1.-10.klasēs lietuviešu valoda tiks mācīta pēc jaunas programmas, kas domāta gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolām, tikmēr abiturienti jau varēs izvēlēties nobeiguma darba tēmu. Nobeiguma darbs nebūs obligāts, tas tiks pielīdzināts skolas gala eksāmenam, bet nevarēs būt obligātā lietuviešu valodas un literatūras gala eksāmena ekvivalents.
"Tie ir pirmie soļi ceļā uz jaunu vērtēšanas sistēmu, kurā būs nozīme ne tikai formālajiem akadēmiskajiem sasniegumiem, bet visai skolēna darbībai kopumā," skaidrojusi Petrauskiene.
No septembra visās skolās būs obligāti jāievieš arī emocionālās un fiziskās vardarbības novēršanas programma vai cita pašu izvēlēta preventīva programma. Līdz šim to izdarījušas tikai nedaudz vairāk par pusi izglītības iestāžu.
Jaunajā mācību gadā Lietuvas skolās gaida ierodamies vairāk nekā 29 000 pirmklasnieku. Pērn pirmajā klasē sāka mācīties gandrīz 31 000 bērnu.
Pēc ministres teiktā, šobrīd demogrāfiskā līkne stabilizējas un nākamgad pirmziemnieku skaits jau varētu pieaugt.