„Kā liecina sākotnējā informācija, jaunais cauruļvads ies pa tādu pašu maršrutu, kā jau esošais gāzes vads, un arī jauda tieši tāpat būs 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes. Banku aprindās jaunās maģistrāles būvniecības izmaksas tiek lēstas 9 miljardu eiro apmērā, kamēr pirmais cauruļvads izmaksāja 7,4 miljardus eiro. Eksperti izmaksu kāpumu skaidro ar metālu cenu palielināšanos,” teikts rakstā.
Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, plānots, ka nepieciešamo licenču saņemšanai būs nepieciešami trīs gadi, bet būvniecībai – vismaz gads. Pagaidām nav zināms, kuras tieši kompānijas iekļausies konsorcijā – jaunā atzara pārvaldītājā, kaut arī paredzams, ka lielu interesi par dalību kopuzņēmumā izrādīs BP, teikts rakstā.
Laikraksts atgādina, ka pēdējos gados ir būtiski mainījušies Eiropas dabasgāzes tirgus attīstības novērtējumi. Pirmkārt kopš 2010. gada Eiropā pazeminās dabasgāzes patēriņs, otrkārt, Amerikas Savienotās Valstis, pateicoties milzīgu slānekļa gāzes atradņu apgūšanai var no gāzes importētāja pārvērsties par eksportētāju, tādēļ konkurence tirgū pieaugs.
Tomēr, kā norāda Der Standard, Gazprom pēc visa spriežot, tic Eiropas gāzes tirgus ilgtermiņa izaugsmei. „To pierāda arī daudzmiljardu investīcijas cauruļvada Dienvidu straume caur Melno jūru projektā,” atzīmē laikraksts, atgādinot, ka abu cauruļvadu būvniecība ir vērsta pret Ukrainu, ar kuru Krievijai jau daudzus gadus pastāv domstarpības par piegādēm un tranzīta izmaksām.