Abass vēsturisko pieteikumu atzīt Palestīnu par pilntiesīgu ANO dalībvalsti Banam iesniedzis mapē ar palestīniešu logo uz tās.
Kā pavēstīja ANO preses pārstāvis Mārtins Nesirkis, palestīniešu pieteikums tiks ātri izskatīts un nodots ANO Drošības padomei.
"Sekretariātā attiecīgā procesuālā izskatīšana tiks veikta ātri un pēc tam [pieteikums] tiks nodots Drošības padomes prezidentam un Ģenerālās asamblejas prezidentam," sacīja Nesirkis.
Tajā pat laikā okupētā Rietumkrasta lielākajās pilsētās vērot tiešraidē notiekošo pulcējas milzīgi cilvēku pūļi, paužot sajūsmas pilnu atbalstu Palestīnas uzņemšanai ANO.
"Ar mūsu dvēselēm, ar mūsu asinīm mēs aizstāvēsim Palestīnu!" Rāmallā auroja pūlis, uz platekrāna televizoriem tiešraidē vērojot, kā Abass iesniedz pieteikumu Banam.
Vienlaikus Izraēla izteikusi nožēlu par palestīniešu sperto soli. "Mēs nožēlojam šo soli," sacīja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu preses pārstāvis Gidi Šmerlings. "Mēs uzskatām, ka vienīgais ceļš uz mieru ir caur sarunām, nevis vienpusīgiem soļiem."
Abass piektdien uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā pavēstīja, ka Izraēla "sadragājusi pret klintīm" visus centienus panākt mieru, skaidrojot, kāpēc viņš oficiāli iesniedzis pieteikumu ANO, lai Palestīna tiktu uzņemta par dalībvalsti
"Visus šos starptautisko pušu patiesos centienus un mēģinājumus atkārtoti pret klintīm sadragāja Izraēlas valdības nostāja, kas ātri sagrāva cerības, kuras radīja sarunu sākšana pagājušajā septembrī," paziņoja Abass.
Viņš arī norādīja, ka Izraēlas piekoptā politika veidot ebreju kolonistu apmetnes okupētajā Rietumkrastā "iznīcinās iespējas" izveidot divas valstis. "Šī politika iznīcinās iespējas panākt divu valstu risinājumu, par kuru pastāv starptautiska vienprātība," sacīja Abass.
Vienlaikus viņš norādīja, ka ir gatavs atgriezties pie sarunām ar Izraēlu, sakot, ka nevēlas izolēt vai deliģitimizēt Izraēlu. "Šeit es pasludinu, ka Palestīnas atbrīvošanas organizācija ir gatava nekavējoties atgriezties pie sarunu galda noteikto uzdevumu ietvaros (..) un ja pilnībā tiek apturētas aktivitātes apmetnēs," sacīja Abass.
"Mūsu centieni nav vērsti uz Izraēlas izolēšanu vai tās deliģimizēšanu; drīzāk mēs vēlamies iegūt leģitimitāti palestīniešu tautas lietai," piebilda Abass. "Mēs tikai gribam deliģimitizēt apmetņu aktivitātes, okupāciju un aparteīdu un nesaudzīga spēka loģiku, un mēs uzskatām, ka visas pasaules valstis stāv ar mums šajā jautājumā."
Tāpat Abass atklāja, ka iesniegumā ANO lūgts Palestīnu atzīt 1967.gada 4.jūnija robežās pirms Sešu dienu kara ar Izraēlu ar Jeruzalemi kā tās galvaspilsētu.
Palestīniešu prezidents ieradās teikt runu īsi pēc pieteikuma iesniegšanas ANO ģenerālsekretāram. Ieejot zālē, vairākas delegācijas viņu sagaidīja, stāvot kājās un vētraini aplaudējot. Vētraini aplausi vairākkārt atskanēja arī viņa runas laikā.
ASV paziņoja, ka vienīgais veids Palestīnas valsts izveidei ir sarunu ceļā. "Kad šodien beigsies runas, mums visiem jāatzīst, ka vienīgais veids valsts izveidei ir tiešas sarunas. Nekādu īso ceļu," tviterī pēc Abasa un Bana tikšanās ierakstīja ASV vēstniece ANO Sjūzena Raisa.
Lai Palestīna iegūtu pilntiesīgas ANO dalībvalsts statusu, vispirms tās pieteikumu balsojumā jāatbalsta vismaz deviņām no 15 Drošības padomes dalībvalstīm.
Taču ASV jau paziņojušas, ka šādas prasības iesniegšanas gadījumā izmantos savas veto tiesības, kuras Vašingtona bauda kā Drošības padomes pastāvīgais loceklis.
Pat ja neizdosies iegūt Drošības padomes atbalstu, palestīniešu pašpārvalde var lūgt Ģenerālo asambleju piešķirt tai novērotājvalsts statusu, kādu bauda, piemēram, Vatikāns.
Saskaņā ar ANO pastāvošo kārtību pilntiesīgas dalībvalsts statusa iegūšanai nepieciešams Drošības padomes ieteikums un pēcāk arī divu trešdaļu vairākums balsojumā Ģenerālajā asamblejā.
Savukārt novērotājvalsts statusa iegūšanai vajadzīgs tikai vairākums balsojumā Ģenerālajā asamblejā, kur nav iespējams noteikt veto. Šāds statuss nodrošinātu palestīniešiem piekļuvi arī starptautiskajām organizācijām.
ASV vadītās Izraēlas un palestīniešu miera sarunas izjuka pirms gada, kad Izraēla atsāka kolonistu apmetņu būvniecību okupētajās teritorijās. Palestīniešu vadība skaidroja, ka, turpinoties Izraēlas kolonizācijas politikai, šīm miera sarunām neredz jēgu.