Morāles milzis
N.Mandela šādu atzinību izpelnījies ne tik daudz par gadu desmitiem ilgo cīņu pret aparteīda (rasu diskriminācijas) sistēmu Dienvidāfrikā, cik par darbību pēc izkļūšanas no cietuma un ievēlēšanas par Dienvidāfrikas prezidentu. N.Mandela, kurš ieslodzījumā bija pavadījis 27 gadus, nevis steidzās atriebties pāridarītājiem, bet gan piedeva viņiem un centās veicināt rasu saskaņu Dienvidāfrikā. Viņa piemērs palīdzēja izvairīties no visaptverošas vardarbības un pilsoņu kara. "Mandela kļuvis par visvairāk apbrīnoto valstsvīru pasaulē, piedošanas un saskaņas simbolu, morāles milzi," uzskata Nobela Miera prēmijas laureāts, bijušais Dienvidāfrikas anglikāņu arhibīskaps Dezmonds Tutu.
N.Mandela ir dzimis 1918.gada 18.jūlijā ievērojamā Dienvidāfrikas melnādaino iedzīvotāju ģimenē. Jaunībā viņš studēja tieslietas, bet drīz vien iesaistījās politikā, lai cīnītos pret Dienvidāfrikas balto iedzīvotāju izveidoto aparteīda sistēmu, kas apspieda un pazemoja melnādainos. N.Mandela sākotnēji pievērsās Mahatmas Gandija idejām par nevardarbīgu pretošanos, tomēr vēlāk iesaistījās bruņotā cīņā pret valdošo režīmu, jo saprata, ka ar miermīlīgiem līdzekļiem neizdosies panākt vēlamās izmaiņas.
Gara spēks
1962.gadā viņš tika arestēts; 1964.gadā tiesa viņam piesprieda mūža ieslodzījumu. Aiz restēm viņš pavadīja 27 gadus, no kuriem lielāko daļu izcieta augstākās drošības pakāpes cietumā, kurš bija izveidots uz salas netālu no Keiptaunas. Cietumā viņš sāka neklātienes studijas Londonas augstskolā un turpināja politisko darbību, lai mudinātu savus sekotājus cīnīties par aparteīda režīma likvidēšanu. "Lai pārdzīvotu grūtas dienas, nepieciešama stipra pārliecība. Tavs gars var būt piepildīts arī tad, ja tavs vēders ir tukšs," savā autobiogrāfijā Garais ceļš uz brīvību raksta N.Mandela. Viņš kļuva par slavenāko politieslodzīto pasaulē, un viņa liktenis palīdzēja pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību rasisma problēmai Dienvidāfrikā.
1990.gada februārī balto valdība beidzot piekāpās un atbrīvoja N.Mandelu no ieslodzījuma. Viņa atbrīvošana pavēra ceļu aparteīda režīma krišanai. 1993.gadā N.Mandela saņēma Nobela Miera prēmiju, 1994.gadā viņš tika ievēlēts par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas prezidentu. Prezidenta amatā N.Mandela centās darīt visu iespējamo, lai veicinātu saskaņu starp balto un melnādaino kopienām. Piemēram, viņš atbalstīja Dienvidāfrikas regbija izlasi, lai gan liela daļa melnādaino uzskatīja regbiju par balto rasistu sporta veidu. D.Tutu apbrīno N.Mandelas spēju piedot saviem ienaidniekiem. "Viņš nonāca cietumā kā ļoti dusmīgs jauns vīrietis, kurš bija sācis bruņotu cīņu pret aparteīdu. Tā vietā, lai pēc 27 ieslodzījuma gadiem izrādītu rūgtumu un atriebības alkas, viņš pauda apbrīnojamu cēlsirdību un gara dāsnumu," secina D.Tutu.
Paraugs citiem Āfrikas līderiem
N.Mandelas nopelnus Dienvidāfrikas labā vēl vairāk palielina tas, ka viņš necentās par katru cenu noturēties pie varas un kļūt par kārtējo Āfrikas diktatoru. 1999.gadā viņš labprātīgi atbrīvoja Dienvidāfrikas prezidenta amatu, rādot piemēru citiem Āfrikas līderiem. Dienvidāfrikas iedzīvotāji ir pateicīgi N.Mandelam, ka viņš nerīkojās kā Zimbabves vadonis Roberts Mugabe un nepārvērta Dienvidāfriku par "otru Zimbabvi".
Tiesa gan, N.Mandelas sapnis par "varavīksnes nāciju", kur baltie, melnie un citas rases draudzīgi dzīvotu plecu pie pleca, joprojām ir tālu no īstenības. Melnādainie iedzīvotāji žēlojas par rasisma mantojumu, kas vērojams daudzās dzīves jomās. N.Mandelas pēctecim Tabo Mbeki nav izdevies atrisināt lielākās problēmas: Dienvidāfrikā ir plaši izplatīta noziedzība, liels bezdarbs un briesmīga AIDS epidēmija.
N.Mandela pēc aiziešanas no prezidenta amata īpašu uzmanību veltījis cīņai pret AIDS, it sevišķi tāpēc, ka šī slimība izdzēsa viņa dēla dzīvību. Viņš aktīvi atbalsta cīņu pret nabadzību un citām pasaules likstām. "21.gadsimta sākumā mūsu pasaulē vēl aizvien ir pārāk daudz naida, šķelšanās, konfliktu un vardarbības," secina N.Mandela. Viņš bieži redzams pasaules politisko līderu un izklaides zvaigžņu sabiedrībā, lai gan pēdējos gados trauslās veselības dēļ samazinājis aktivitāti. Nelsona Mandelas fonda vadītājs Ahmats Dangors vēsta, ka N.Mandelas vārds palīdzējis nodrošināt daudzu slavenību atbalstu labdarībai. A.Dangors gan uzsver, ka nevēlas pārāk ekspluatēt N.Mandelas tēlu. "Mēs negribam, lai viņš kļūtu par otru Če Gevaru, vienkārši seju uz krekliņa.