Pagājušajā mēnesī Amazones lietusmežos reģistrēti 6803 ugunsgrēki, bet pirms gada jūlijā - 5318.
Vides eksperti pauduši bažas, ka augustā, kad reģionā faktiski sākas īstā meža ugunsgrēku sezona, var atkārtoties pagājušā gada situācija, kad institūts mēneša laikā reģistrēja 30 900 ugunsgrēkus.
Kā turklāt brīdinājusi ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA), augstāka okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļdaļā liecina, ka šogad Amazones baseinam draud lielāks sausums un tādēļ mežu dedzināšana lauksaimniecības zemju paplašināšanai var izraisīt nekontrolētu degšanu, savukārt mežu ugunsgrēku dūmi var saasināt elpceļu slimības šai reģionā, kas jau tā smagi cietis Covid-19 pandēmijā.
Par postošajiem ugunsgrēkiem gan paši Brazīlijas iedzīvotāji, gan starptautiskā sabiedrība asi kritizēja galēji labējo prezidentu Žairu Bolsonaru, kas iestājies par plašāku lietusmežu teritoriju apgūšanu kalnrūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām.
Reaģējot uz šo spiedienu, maijā Brazīlija nosūtīja tūkstošiem karavīru uz Amazones lietusmežiem, lai cīnītos pret to izciršanu, bet 16.jūlijā Bolsonaru un vides ministrs Rikardu Salless uz četriem mēnešiem noteica dedzināšanas aizliegumu Amazones baseinā un Pantanālas reģionā, kur atrodas pasaules lielākie tropiskie mitrāji.
Tomēr, kā spriež eksperti, ugunsgrēku skaita pieaugums liecina, ka valdības rīcība nav pietiekami efektīva.
Ceturtdien vien satelītu dati Amazones baseinā uzrādīja 1007 mežu ugunsgrēkus, un vides organizācijas Greenpeace Brazīlijas nodaļa uzsver, ka jūlijā tas bijis augstākais ugunsgrēku skaits vienā dienā pēdējo 15 gadu laikā.
Kā izteicies organizācijas aktīvists Romulu Batista, oficiālais dedzināšanas aizliegums ir neefektīvs, ja netiek veikta pienācīga uzraudzība, jo "nav dzirdēts, ka noziedznieki labprātīgi ievērotu likumu".