Tāpēc ANO aicina vairāk valstu pievienoties starptautiskajai konvencijai par bezpavalstniecības novēršanu.
ANO norāda, ka situācija kļūst arvien nopietnāka, jo vecākiem bez pilsonības dzimst bērni bez pilsonības.
Visplašāk šī problēma esot izplatīta Dienvidaustrumu Āzijā, Vidusāzijā, Austrumeiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, norāda ANO.
"Šiem cilvēkiem nepieciešama steidzama palīdzība, jo viņi dzīvo murgainā juridiskā aizmirstībā," uzskata ANO augstākais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) Antoniu Guterišs. "Ne tikai pašu šo cilvēku nožēlojamais stāvoklis, veselu ļaužu grupu paaudzēm ilgas marginalizācijas sekas rada spriedzi sabiedrībās, kurās viņi dzīvo, un reizēm ir konflikta avots."
Pilsonības trūkums bezpavalstniekiem var radīt visplašākā spektra problēmas, tostarp īpašuma iegūšanā, banku kontu atvēršanā, likumīgas laulības noslēgšanā un bērnu dzimšanas reģistrēšanā. Dažiem pat draud ilgstošs ieslodzījums, jo viņi nespēj pierādīt savu identitāti, uzsver ANO.
Šobrīd tikai 66 valstis ir pievienojušās 1954.gada konvencijai, kas nosaka bezpavalstnieku tiesību minimālos standartus, bet tikai 36 - 1961.gada konvencijai par bezpavalstniecības samazināšanu.
"Pēc 50 gadiem šīs konvencijas piesaistījušas tikai nelielu skaitu valstu," atzina Guterišs. "Tas ir apkaunojums, ka miljoniem cilvēku dzīvo bez pilsonības, kas ir cilvēka pamattiesības."
Vienlaikus UNHCR atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā vienu vai abas konvencijas parakstījušas Filipīnas, Horvātija, Panama un Turkmenistāna.
Cilvēki var zaudēt pilsonību dažādu iemeslu dēļ, tostarp sagrūstot tādām valstīm kā PSRS un Dienvidslāvija vai veidojoties jaunām valstīm pēc koloniālā režīma likvidācijas, norāda ANO.
Kā masu bezpavalstniecības piemērus ANO min Rohinju etnisko grupu Mjanmā, dažas kalnu ciltis Taizemē, atsevišķas čigānu grupas Eiropā un bidūnus Persijas līča valstīs.