Virkne vienošanos, memorandu un paziņojumu, kas pieņemti sarunās vairāku desmitgažu garumā, nerada Čīlei juridiskas saistības iesaistīties sarunās, teikts Hāgā bāzētās Starptautiskās Tiesas 15 tiesnešu kolēģijas lēmumā.
Kolēģija ar 12 balsīm pret trim noraidīja astoņus juridiskos argumentus, kurus izklāstīja Bolīvijas juristi.
Bolīvija zaudēja Čīlei savu vienīgo piekļuvi okeānam 1879.-1883.gada kara rezultātā.
"Tas Čīlei neradītu lielu atšķirību, ja tiktu atjaunota Bolīvijas suverēnā piekļuve jūrai, bet tas varētu pārveidot Bolīvijas likteni," tiesā uzstāja Bolīvijas eksprezidents Eduardo Rodrigess-Valce.
Tomēr Čīle tiesā skaidroja, ka tās robeža ar Bolīviju noteikta 1904.gada līgumā, un ka tai nav pienākuma iesaistīties sarunās.
Kaut arī Bolīvijas prasība tika noraidīta, tiesas prezidents Abdulkavi Ahmeds Jusufs norādīja, ka šis lēmums "nav izprotams tā, ka pusēm nebūtu pieļaujams turpināt to dialogu un viedokļu apmaiņu labu kaimiņattiecību garā, [un] risināt jautājumus, kas skar no piekļuves okeānam nošķirtās Bolīvijas situāciju, kuras risinājumu abas puses ir atzinušas kā abpusējo interešu jautājumu".