Ik gadu pasaulē tiek izniekoti ap 1,3 miljardiem tonnu pārtikas, un liela daļa vainas būtu jāuzņemas Āzijai, tostarp Ķīnai, secināts ziņojumā.
Kā skaidroja FAO ģenerāldirektors Hose Gasiano da Silva, ik gadu izšķiestās pārtikas vērtība ekvivalenta Šveices iekšzemes kopproduktam (IKP).
Savukārt ANO Vides programmas (UNEP) vadītājs Ahims Šteiners šo tendenci nodēvēja par "satricinošu fenomenu".
"Tas ir aicinājums pamosties. Mēs neesam aptvēruši daudzus no netiešajām pārtikas izšķiešanas ietekmēm (..) un cenu, ko nāksies maksāt mūsu bērniem un mazbērniem," preses konferencē norādīja Šteiners. "Nepilnu divu gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs par vēl diviem miljardiem. Kā gan mēs spēsim sevi nākotnē pabarot?"
Pēc viņa teiktā, pārtikas izšķiešanas ierobežošana paver milzīgas iespējas mazināt badu, tādēļ Šteiners aicināja ik katru iesaistīties problēmas risināšanā.
"Mums ikvienam ir nozīme. Sākot ar nožēlojamo fenomenu bagātajās valstīs vairs nepirkt līkus dārzeņus," skaidroja Šteiners, norādot, ka pārtikas izmešanā bieži vainojama arī pārāk skrupuloza produktu derīguma termiņa ievērošana.
Augsta ienākumu līmeņa valstīs vislielākais pārtikas daudzums tiek izšķiests patēriņa posmā, bet attīstības valstīs tas biežāk notiek ražošanā, liecina FAO pētījumu rezultāti.
Jo īpaši šī problēma aktuāla Āzijā, kur ik gadu uz vienu iedzīvotāju tiek izniekoti vairāk nekā 100 kilogrami dārzeņu. Visbiežāk tas novērojams industriāli attīstītākajās Āzijas valstīs, tostarp Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā.
Turklāt uz vienu iedzīvotāju šajā reģionā tiek izšķiesti arī aptuveni 80 kilogrami graudaugu, galvenokārt rīsu.
Ievērojams daudzums pārtikas, galvenokārt gaļas, tiek izšķērdēts arī Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, bet Āzijā, Eiropā un Latīņamerikā mēslainē nonāk daudz augļu.
Neapēstas pārtikas ražošanai tiek izmantoti 30% pasaules lauksaimniecības platību.