ANO: Vairāk nekā 3,5 miljoni bēgļu bērnu neapmeklē skolu

Aptuveni 1,5 miljoni bēgļu bērnu neapmeklēja pamatizglītības iestādes un divi miljoni – vidējās izglītības iestādes.

“No 17,2 miljoniem bēgļu pasaulē aptuveni puse ir bērni,” norādījis ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. “Šo jauno cilvēku izglītība ir ļoti svarīga gan uzņemošo valstu mierpilnai un ilgtspējīgai attīstībai, gan izcelsmes valstīm, kad tajās būs iespējams atgriezties. Taču, salīdzinot bēgļu izglītības iespējas ar citiem bērniem un pusaudžiem pasaulē, tās ar vien pasliktinās,” viņš sacījis.

Ziņojumā “Atstāti novārtā: Bēgļu izglītības krīze” (Left Behind: Refugee Education in Crisis), tiek salīdzināti UNHCR dati un statistika par bēgļu izglītību ar UNESCO datiem par skolu apmeklētību visā pasaulē. 91% bērnu pasaulē apmeklē pamatskolu, taču bēgļu vidū tikai 61% bērnu ir šāda iespēja, turklāt valstīs ar zemiem ienākumiem tie ir mazāk par 50% bērnu.

Bēgļu bērniem kļūstot vecākiem, šķēršļi piekļuvei izglītībai tikai pieaug. Tikai 23% pusaudžu apmeklē skolu, salīdzinot ar 84% pusaudžu vidēji pasaulē. Valstīs ar zemiem ienākumiem tikai 9% bēgļu ir iespēja apmeklēt vidusskolu.

Attiecībā uz augstāko izglītību situācija ir kritiska. Pasaulē augstākās izglītības iestādes apmeklē 36% jauniešu. Taču, neskatoties uz uzlabojumiem, ņemot vērā investīcijas stipendijās un citās programmās, joprojām tikai 1% bēgļu apmeklē augstākās izglītības iestādes.

Starptautiskajai sabiedrībai neizdosies noteiktajā termiņā - līdz 2030.gadam - sasniegt pašas noteiktos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, ja netiks rasti risinājumi šai problēmai, norāda UNHCR. Ceturtais mērķis - nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību visiem un veicināt mūžizglītību - netiks sasniegts, ja piekļuve izglītībai netiks nodrošināta arī sociālajam riskam pakļautām grupām, arī bēgļiem un citiem piespiedu kārtā pārvietotājiem. Turklāt vairāku citu attīstības mērķu, kas attiecas uz veselību, labklājību, vienlīdzību un mieru, sasniegšana var tikt apdraudēta, ja problēmas izglītības jomā netiks atrisinātas.

Šis ziņojums aicina skatīt izglītību kā būtisku aspektu, reaģējot uz ārkārtas situācijām patvēruma jomā, un to ietvert ilgtermiņa stratēģijās ar atbilstošu finansējumu. Tas aicina valstu valdības iekļaut bēgļus nacionālajās izglītības sistēmās, redzot to kā visefektīvāko, taisnīgāko un ilgtspējīgāko metodi. Ziņojumā arī sniegti labās prakses piemēri šādas pieejas ieviešanai pat valstīs, kuras saskaras ar resursu trūkumu.

Ziņojumā publicētie pētniecības rezultāti uzsver apmācību kvalitātes nozīmi, kā arī nacionālā un starptautiskā līmeņa atbalsta tīklu nozīmi skolotāju apmācībai, motivācijai un prasmju paaugstināšanai, lai viņi spētu sniegt maksimāli pozitīvu ietekmi pasaules visproblemātiskākajā mācību vidē. Ziņojumā ir iekļauti vairāki personīgi stāsti, lai parādītu, ka, neskatoties uz bēgļu izmisīgo vēlmi iegūt izglītību (jo viņi apzinās izglītības ietekmi uz viņu turpmāko dzīvi), joprojām trūkst skolotāju, mācību telpu un grāmatu, kā arī atbalsta mehānismu, lai varētu apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc izglītības.

Šis ir UNHCR otrais ikgadējais ziņojums par izglītību. Pirmais ar nosaukumu Missing Out tika publicēts pirms ANO Ģenerālās amblejas samita bēgļu un un migrantu jautājumos pagājušā gada septembrī. Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem, kuru parakstīja 193 valstis, uzsvēra izglītību kā vienu no svarīgākajiem atbildes pasākumiem starptautiskajā līmenī.

“Neskatoties uz atbalstu Ņujorkas deklarācijai, vienu gadu vēlāk rodas pamatotas bažas, ka bēgļi nonāk mazāk izdevīgā pozīcijā attiecībā uz izglītības ieguvi,” teica Grandi. “Taisnīgas piekļuves izglītībai nodrošināšana ir visu kopīgā atbildība. Ir laiks mums visiem pārvērst vārdus par darbiem,” viņš uzsvēra.

UNHCR ziņojums parāda, ka bēgļu bērnu pamatskolas apmeklējuma apjoms pēdējā gada laikā ir pieaudzis no 50% līdz 61%, pateicoties uzlabotai rīcībpolitikai un pieaugošām investīcijām izglītībā tieši Sīrijas bēgļiem, kā arī pateicoties tam, ka bēgļu bērni ir nokļuvuši Eiropā, kur izglītība ir obligāta. Taču tajā pašā laikā piekļuve vidējai izglītībai palika nemainīga, un tikai viens no četriem pusaudžiem apmeklēja skolu.

Joprojām pastāv būtiski šķēršļi, galvenokārt tāpēc, ka aptuveni trešdaļa bēgļu dzīvo valstīs ar zemiem ienākumiem. Šajās valstīs dzīvojošie bērni saskaras ar visnopietnākajiem šķēršļiem skolas apmeklējumam, un tajās skolu apmeklē sešas reizes mazāk bērnu nekā vidēji pasaulē. Šīs valstis bieži saskaras ar problēmām vietējo bērnu izglītības nodrošināšanā, tām jātiek galā ar papildu uzdevumu atrast skolas, apmācītus un kvalificētus skolotājus un atbilstošus mācību materiālus desmitiem vai pat simtiem tūkstošu jaunpienācēju, kuri nerunā vietējā valodā un kuri nereti nav apmeklējuši skolu pēdējo četru gadu laikā.

“Uzlabojumi Sīrijas bēgļu bērnu piekļuvē izglītībai norāda, ka šī izglītības krīze ir atrisināma,” teica Grandi. “Taču izaicinājumi valstīs ar zemiem ienākumiem norāda uz nepieciešamību veltīt papildu līdzekļus situācijas uzlabošanai šajās bieži vien novārtā atstātajās mītnes valstīs,” viņš piebilda.