Francijas parlamenta augšpalāta trešdien pieņēma nesaistošu rezolūciju, aicinot Franciju atzīt Kalnu Karabahu kā neatkarīgu valsti.
Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā Azerbaidžānas likumdevēji aicināja valdību lūgt EDSO izslēgt Franciju no tā dēvētās Minskas grupas vadības.
Francija, Krievija un ASV ir līdzpriekšsēdētājas šajā grupā, kas gadiem ilgi vadījusi sarunas centienos rast risinājumu Kalnu Karabahas konfliktam, tomēr nekādas sekmes gūt tai nav izdevies.
Azerbaidžānas likumdevēji arī mudināja valdību pārskatīt "politiskās un ekonomiskās attiecības" ar Franciju.
Francijas Senātā sarīkota "netīra politiskā kampaņa pret Azerbaidžānu", un azerbaidžāņu likumdevējiem bija jāreaģē, sacīja parlamenta spīkere Sahiba Gafarova.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans cildināja Francijas rezolūciju, to dēvējot par vēsturisku.
9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.
Kalnu Karabahas neatkarību līdz šim neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.