Bangladešā saniknots musulmaņu pūlis uzbrucis budistu tempļiem un mājokļiem

lūdzu, nerakstiet muļķības par kultūrvēsturiskiem faktiem, kurus nepārziniet. a) nevis laikam afganistānā, bet patiesi afganistānā, un nevis tāpēc, ka neļauj attēlot cilvēkus, bet tāpēc, ka pēc viņu uzskata afganistānā nav vietas citai reliģijai. tāpat kā saudu arābijā nedrīkst uzcelt ne baznīcu, ne budistu templi - par to draud nāvessods. b) nevis kristiešiem "bija līdzīga mentalitāte", bet tas bija periods tikai bizantijas baznīcas vēsturē, ko dēvē par ikonu kariem, kad radikāli noskaņotie ticīgie sāka iznīcināt svēto tēlus. c) latviešu valoda saka nevis moslemi, bet musulmaņi.

Kāda ir atšķirība starp Muhamedu un Jēzu Kristu; - starp islāmu un kristietību? Kristus NEKAD savas dzīves laikā neņēma rokā ieroci, lai nogalinātu cilvēkus, un NEATĻĀVA to darīt arī saviem sekotājiem, pat savas personas aizstāvībai (Ģetzemanes dārzā viņš mudina Pēteri nolikt zobenu) Turpretī Muhameds - pēc tam kad aizgāja no Mekas - kļuva par Medinas pilsēta vadoni, kurš asiņaini izrēķinājās ar saviem oponentiem un organizēja karavānu laupīšanas un karagājienus. Jā - viņš bija veiksmīgs karavadonis un administrators. Tāpēc islāms VIENMĒR, kamēr vien sekos Muhameda paraugam, būs agresīvas politikas simbioze ar reliģiju. Savukārt kristietība, JA VIEN tā sekos savam Pestītājam, var kļūt par miermīlības un kultūras nesēju visai pasaulei (un tāda ir bijusi vairākos vēstures posmos, piemēram, 1. -3. gs., Kristīgo demokrātu panākumos pēc II pasaules kara Vācijā, Asīzes Franciska kalpojumā, Jāņa Pāvila II darbībā, Kalkutas Terēzas kustībā u.c.) taču abās ir atkāpes no šiem paraugiem - no kristiešu puses ir bijusi vardarbība (krusta kari – turklāt ne tikai Jeruzalemes atbīvošanai), bet musulmaņu vidū - ARĪ miermīlīgas līdzās pastāvēšanas pieredze (piemēram, tatāri Lietuvā). Daudzi musulmaņi varbūt ir pat tikumiskāki cilvēki nekā kristieši! Tomēr to jāskata KONTEKSTĀ ar abu reliģiju dibinātāju DZĪVES PARAUGU UN MĀCĪBU! UN tas neliecina par labu Muhamedam.."