Institūts norāda, ka darbaspēka kritums, ko izraisīs pastāvīgi zema dzimstība, radīs mazākus ietaupījums un investīciju samazināšanos, tādējādi negatīvi ietekmējot reiz vareno ekonomiku.
Institūts prognozē, ka Japānas ekonomika sāks samazināties 30.gados, pat ja produktivitāte atgūsies līdz pasaules lielāko ekonomiku vidējam līmenim.
Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) kļūs mazāks par Indijas 2014.gadā un līdz 2050.gadam tas ievērojami zaudēs savas pozīcijas, veidojot vien sestdaļu no Ķīnas un ASV un trešdaļu no Indijas IKP. Japāna jau pērn zaudēja savu pasaulē otrās lielākās ekonomikas statusu Ķīnai.
Vispesimistiskākais scenārijs paredz, ka Japānas ekonomika turpinās samazināties pasliktinošās fiskālās situācijas dēļ, valsts IKP sarūkot līdz apjomam, kas to vairs neierindos pasaules lielāko ekonomiku vidū. Taču institūts uzsver, ka nākotne ne obligāti ir drūma un nolemta, un, ja likumdevēji līdz 2040.gadam spēs palielināt sieviešu nodarbinātības īpatsvaru līdz Zviedrijas līmenim, tad Japāna līdz šā gadsimta vidum joprojām varētu būt pasaules ceturtā lielākā ekonomika.
Japāna strauju kāpumu pasaules lielāko ekonomiku sarakstā piedzīvoja pagājušā gadsimta 70. un 80.gados, taču akciju un nekustamo īpašumu tirgu tā dēvēto burbuļu pārsprāgšana pirms 20 gadiem apturējusi šo augšupeju un kopš tā laika Tokija nav uzrādījusi tik ievērojamu progresu.
Gadiem ilgstoša mērena izaugsme un neveiksmīgi valdību īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi arī palielinājuši Japānas parādsaistības līdz 100% no IKP, analītiķiem brīdinot, ka tikai lielāki nodokļu ienākumi vai valsts izdevumu samazinājums var tās samazināt.
21.gadsimta Sabiedriskās politikas institūts brīdina, ka bez nepieciešamu pasākumu īstenošanas Japānas parādsaistības līdz 2050.gadam var pieaugt līdz gandrīz 600% no IKP.