Paredzēts, ka komiteja sešu mēnešu laikā iesniegs starpposma ziņojumu un 12 mēnešu laikā pēc darba sākšanas sagatavos gala ziņojumu. Deputāti apstiprināja izmeklēšanas komitejas izveidi ar 354 balsīm "par", 229 "pret" un 35 atturoties, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Plānots, ka izmeklēšanas komiteja pētīs iespējamo EK nespēju pastāvīgi uzraudzīt testu ciklus, iespējamo EK un ES dalībvalstu atbildīgo institūciju nespēju atbilstoši un efektīvi rīkoties, lai nodrošinātu stingru kaitīgo izmešu datu "pārveidošanas ierīču" aizliegumu un pārraudzītu tā ievērošanu. Tāpat izmeklēšanas komiteja pētīs iespējamo EK nespēju ieviest dzīvē izmešu līmeņa testēšanu reālās braukšanas laikā, kā arī iespējamo ES dalībvalstu nespēju noteikt efektīvus, samērīgus un preventīvus sodus, kas par pārkāpumiem būtu piemērojami ražotājiem.
Izmeklēšanas komiteja arī pētīs, vai EK un ES dalībvalstu rīcībā nav bijuši pierādījumi par programmatūras, kas ļauj izslēgt izmešu kontroli, izmantošanu vēl pirms skandāla nonākšanas atklātībā 2015.gada 18.septembrī.
Pieprasījums izveidot izmeklēšanas komiteju kļuva aktuāls pēc tam, kad ASV atklāja, ka Volkswagen grupa izmanto programmatūru, lai kosmētiski samazinātu izmešus pārbaudes testu laikā. Parlaments oktobrī nobalsoja par rezolūciju, aicinot veikt rūpīgu izmeklēšanu, kā arī norādīja uz EK un ES dalībvalstu nozīmīgo lomu un atbildību un aicināja atklāt, kas tām zināms par klajā nākušajiem pārkāpumiem un veiktajiem pasākumiem.