Lai gan līdz nākamā EK prezidenta kandidāta izvirzīšanai vēl ir daudz laika, sagaidāms, ka šis jautājums neoficiāli tiks apspriests 24. un 25.oktobrī gaidāmajā samitā.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz bloka līderiem nāksies ar EP rīkot "atbilstošas konsultācijas" par kandidātu nominēšanu un ņemt vērā 2014.gada maijā gaidāmo EP vēlēšanu iznākumu.
"Šobrīd diskusijas norit ne tik daudz par vārdiem, bet gan par vēlēšanu procedūru un par to, kā rīkoties ar parlamentu," tīmekļa medijam EUobserver skaidroja kāds vārdā neminēts informācijas avots.
EP sociāldemokrāti jau izvirzījuši sava līdera Martina Šulca kandidatūru EK prezidenta postenim.
Tā kā aptaujas EP vēlēšanās prognozē ārkārtīgu sīvu centriski kreiso un centriski labējo cīņu, kā arī būtisku eiroskeptiķu partiju popularitātes pieaugumu, šķiet, ka nebūs iespējams izteikt bez sociāldemokrātu un Eiropas Tautas partijas (EPP) vienošanās.
Pašreizējais EK prezidents Žozē Manuels Barrozu paziņojis, ka šobrīd vēl nevar izslēgt iespējamību, ka viņš varētu kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu šajā postenī.
Tomēr izredzes, ka Barrozu kandidatūra varētu tikt izvirzīta, nav lielas.
Daudzi bloka līderi labprātāk vēlētos EK prezidenta krēslā redzēt kādu citu, un pat daļa no paša Barrozu pārstāvētā politiskā bloka plāno balsot pret viņa kandidatūru.
Par EPP kandidātu uz EK prezidenta amatu varētu kļūt Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts vai Junkers.
Tomēr, visticamāk, ar oficiāliem paziņojumiem šajā jautājumā EPP nenāks klajā agrāk par nākamā gada februāri vai martu, jo oficiāla izvirzīšana EK prezidenta postenim varētu apgrūtināt attiecīgā premjerministra situāciju pašmājās.
Lai gan pēc EP vēlēšanām atbrīvosies arī citu augstāko ES amatpersonu - augstākā ārlietu pārstāvja, EP prezidenta un Eiropadomes prezidenta - posteņi, bet nākamā gada 31.jūlijā beigsies pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena pilnvaru termiņš, sagaidāms, ka vislielākā "tirgošanās" būs tieši par EK prezidenta amatu un vienošanās tiks panākta tikai jūnijā.
Pastāv gan iespējamība, ka EPP iegūs mazāk amatu nekā 2009.gadā, kad Barrozu tika pārvēlēts EK prezidenta postenī, Hermans van Rompejs tika ievēlēts Eiropadomes prezidenta amatā, bet EP prezidents bija Ježijs Buzeks.
Tiek pieļauta iespējamība, ka sociāldemokrātiem un EPP pēc maijā paredzētajiem vēlēšanām varētu nākties veidot tā dēvēto lielo koalīciju.