"Mums nepieciešams cilvēkiem sniegt darbavietas un mums nevajadzētu izteikt tukšus solījumus," norādīja Vācijas kanclere Angela Merkele pēc pārrunām Briselē, kuras paredzēts noslēgt vēlāk piektdien. "Būs nepieciešams laiks, lai radītu darbavietas vairumam jauniešu." Viņa uzsvēra, ka budžeta disciplīnas ievērošana ir svarīgākais nosacījums. "Galvenais šeit ir uzlabot mūsu konkurētspēju. Runa nav par aizvien lielāka un lielāka apjoma naudas radīšanu," sacīja kanclere.
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs pavēstīja, ka samitā panākta vienošanās no 2014.gada janvāra sākt sešu miljardu eiro izmaksu reģionos, kur jauniešu bezdarbs pārsniedz 25%. Tam varētu pievienoties vēl divi miljardi eiro no Eiropas fondiem, kas nav iztērēti citās jomās, viņš piebilda. "Mēs šovakar pieņēmām lēmumu, kas var un kas radīs darbavietas," reportieriem pēc pirmās sesijas divu dienu samitā paziņoja Rompejs.
Projekts palīdzēs jauniešiem atrast darbus citās ES valstīs un paplašinās stažēšanās iespējas. ES līderi arī vienojās stimulēt kredītu piešķiršanu mazajām kompānijām, kurām ir grūti izpildīt stingros kredīta piešķiršanas nosacījumus.
Analītiķi gan pauduši kritiku par šīm cerībām, norādot, ka pastāv ļoti maz iespēju īstermiņā ievērojami samazināt jauniešu bezdarbu, un Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs iepriekš izteicās, ka jauniešu bezdarba mazināšanas projektam atvēlētie seši miljardi eiro ir "piliens okeānā". Patlaban katrs ceturtais gados jaunais Eiropas iedzīvotājs ir bez darba, un šo cilvēku īpatsvars ir krietni augstāks tādās krīzes skartajās dienvidu eirozonas valstīs kā Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Itālijā, kur amatpersonas brīdina par "sociālo ārkārtas stāvokli". Šo līdzekļu atvēlēšana iepriekš tikusi apšaubīta, jo tā atkarīga no plašākas vienošanās starp Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstīm par bloka daudzgadu budžetu, kas pēdējo mēnešu laikā izraisījis karstas debates.
Rompejs pavēstīja, ka līderu starpā novērojama "pilnīga saskaņa" attiecībā uz budžetu. Taču viņš piebilda, ka "mēs atklājām noteiktas budžeta problēmas atsevišķām valstīm un mēs centīsimies rast pienācīgu risinājumu". Šīs ir "tehniskas, nevis politiskas problēmas," sacīja Rompejs.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons samitā izteica solījumus cīnīties, lai aizsargātu 3,1 miljarda sterliņu mārciņu gada maksājuma atlaidi, ko valsts ieguva jau 1984.gadā. Diplomāti norāda, ka Kemerona iebildumi aizkavējuši pārrunu sākšanos un Šulcs paudis bažas, ka Lielbritānijas premjera nostāja var aizkavēt ceturtdien panāktā kompromisa apstiprināšanu.
Kā ziņots, ES ceturtdien izdevās panākt politisku vienošanos par bloka budžetu 2014.līdz 2020.gadam. Tomēr vienošanos vēl nepieciešams apstiprināt likumdevējiem EP.