"Mēs uzskatām, ka šīs svarīgās nacionālās suverenitātes daļas ievērošana dalībvalstīm ir ļoti nozīmīga. Tādēļ mēs neesam vienisprātis ar Eiropas Komisiju par atbildības uzņemšanos attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par operatīvajiem pasākumiem drošības jomā."
"Lēmums par pagaidu pārbaužu atjaunošanu uz iekšējām robežām ir balstīts uz rūpīgu nacionālās drošības situācijas izvērtējumu, ko var veikt vienīgi dalībvalstis, bastoties uz tām pieejamo informāciju un savu drošības dienestu resursiem," norāda Vācijas, Francijas un Spānijas iekšlietu ministri.
Tomēr vienlaikus ministri savā vēstulē izsaka atbalstu priekšlikumam uz laiku izslēgt no Šengenas zonas tās valstis, kas kļuvušas par apgrūtinājumu pārējām Šengenas dalībvalstīm.
"Šengenas pārvaldības stiprināšana situācijā, kad kāda dalībvalsts vairs nav spējīga pildīt savas saistības, ir svarīga, un būtu jāievieš mehānisms reaģēšanai ārkārtas situācijās, kurās apdraudēta Šengenas sadarbības funkcionēšana," norāda ministri.
Šādi pasākumi varētu tikt attiecināti uz Grieķiju, kas, pateicoties tās garajai sauszemes robežai ar Turciju, kļuvusi par galvenajiem nelegālo imigrantu vārtiem uz Eiropu.
EK piektdien grasās pieņemt galīgo plānu, kā turpmāk būtu jāpārvalda Šengenas zona.
EK pārstāvis iekšlietu jautājumos Mikēle Čerkone atsakās sniegt komentārus par ministru paziņojumu vai atklāt Briseles priekšlikumus.
Taču pagājušajā nedēļā Čerkone izteicās, ka komisija vēlas pieņemt lēmumus par situācijām, kurās būtu iespējams uz laiku atjaunot robežkontroli, piemēram, futbola čempionātu laikā vai tādās krīzes situācijās kā teroristu uzbrukums.
"Mums ir jāvirzās uz Eiropas sistēmu, ja mēs vēlamies stiprināt un garantēt Šengenas darbību," norādīja pārstāvis.
Darbs pie Šengenas zonas reformēšanas tika sākts šogad, kad Francija vienpusēji atjaunoja robežkontroli, lai nepieļautu afrikāņu imigrantu pieplūdumu no Itālijas.
Asu Briseles un kaimiņvalstu kritiku pēdējā laikā izpelnījusies arī Dānija, kas atjaunojusi kontroli uz robežām ar Zviedriju un Vāciju.