"Mēs mobilizējam visus resursus, ne tikai palīdzību attīstībai, lai palīdzētu Centrālāfrikas Republikas ļaudīm un uzlabotu viņu drošību," norādīja komisārs.
ES krīzes skartajai valstij jau piešķīrusi ap 150 miljoniem eiro, un šomēnes tika apstiprināta arī 1000 karavīru nosūtīšanu uz šo valsti, kur jau dislocētas 7000 Āfrikas Savienības spēku un Francijas militārpersonas.
Papildu finansējums tiks novirzīts, lai atbalstītu Āfrikas Savienības vadīto misiju CĀR un nodrošinātu vēlēšanu sarīkošanu, ko paredzēts paveikt līdz šā gada beigām.
Mazliet vairāk kā puse no nule kā solītajiem 45 miljoniem eiro - 25 miljoni eiro - tiks novirzīta militārajai misijai, bet atlikusī nauda tiks izmantota politiskā procesa nodrošināšanai.
Kā skaidroja Piebalgs, drošības operāciju atbalstīšana ir nozīmīga CĀR, "kur situācija jau vairāk nekā gadu ir pasliktinājusies".
"Ir svarīgi, lai tur būtu drošība, un Āfrikas karavīriem to vajadzētu būt spējīgiem nodrošināt. Vienīgais izaicinājums - ja ir vairāk karavīru, nepieciešams lielāks finansējums," piebilda komisārs.
Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija Seleka (Alianse) pagājušā gada 24.martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē.
Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.
Viņš oficiāli izformēja grupējumu Seleka, bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.
Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.
Bažījoties par tālāku situācijas pasliktināšanos, Francija un Āfrikas Savienība CĀR izvietoja karavīrus.
Starptautiskā militārā misija CĀR tiek īstenota, balstoties uz ANO mandātu.
Pakļaujoties Āfrikas līderu spiedienam, Džotodija 10.janvārī demisionēja. CĀR parlaments - Nacionālā pārejas padome - pagaidu prezidenta amatā iecēlis Katerinu Sambu-Panzu.