"Makroekonomiskie priekšnosacījumi ir viens no vēl atrisināmajiem jautājumiem, kas ir jūlijā notiekošo sarunu priekšmets, taču mums noteikti jāpanāk vienošanās līdz rudens sākumam," piektdien sniegtajā intervijā uzsvēris Hāns. Tomēr vēl jūlija sākumā Eiropas Parlaments (EP) ļāva skaidri noprast, ka nepieņems šādus priekšnosacījumus nākamo septiņu gadu budžetā paredzēto 376 miljardu eiro reģionālo fondu līdzekļu sadalei.
Šis ir galvenais klupšanas akmens EP, EK un dalībvalstu sarunās par nākamo ilgtermiņa ES budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam, kurā kopējais tēriņu apjoms sasniedz 960 miljardus eiro. "Visi ir ieinteresēti iespējami drīzākā lēmumā, ja vēlamies, lai finansējums sāktos ar nākamo gadu," norādījis Hāns, piebilstot, ka ES ilgtermiņa budžets kalpo arī par orientieri privātajiem uzņēmējiem, jo viņi zina, ar kādiem līdzekļiem var rēķināties, un tas savukārt ļauj cerēt uz lielākām privātām investīcijām.
Tomēr komisāram nācās atzīt, ka pušu nostājas joprojām ir "visai tālu" viena no otras, jo EP deputāti joprojām noraida jebkādu ES finansējuma saistīšanu ar ekonomiskajām reformām. Deputāti norāda, ka šī ideja parādījusies, pirms EK ieguva papildu pilnvaras dalībvalstu īstenoto reformu uzraudzīšanai.
Savukārt Hāns norāda, ka tas attiecas tikai uz eirozonas valstīm, kuras būs pakļautas pastiprinātai EK kontrolei un iespējamām sankcijām. Taču nav nekādu instrumentu, lai ietekmētu reformu veikšanu tajās ES dalībvalstīs, kas neatrodas eirozonā, uzsvēris komisārs. "Tāpēc parādījās ideja izmantot strukturālos fondus. Tas nav nekas cits kā pamatots mēģinājums taisnīgi izturēties pret visiem." Vienlaikus viņš atzina, ka konkrēti makroekonomiskie priekšnoteikumi vēl nav izstrādāti, taču pieļāva, ka tie varētu ietvert arī pensiju sistēmas reformas.
"Mēs joprojām diskutējam, vai strukturālie fondi var tikt izmantoti vispārīgākiem makroekonomiskajiem priekšnoteikumiem, piemēram, pensiju sistēmām," sacīja komisārs. "Mums ir daudzas valstis, kurās konkrētai valstij sniegtās rekomendācijas piemin pastāvošās pensiju sistēmas, kas jāpielāgo tādējādi, lai varētu atļauties pensijas nākotnē." Kā konkrētu piemēru Hāns piesauca Ungāriju, kurai EK pērn pirmo reizi vēsturē piedraudēja apturēt strukturālo fondu maksājumus, jo valsts neievēroja ES noteiktos budžeta deficīta griestus.
Hāna birojs pat sāka izstrādāt metodoloģiju apturamo maksājumu apmēra noteikšanai, taču sankcijas tā arī netika piemērotas, jo Budapešta pakļāva savu deficītu kontrolei. "Mehānisms pastāv tikai kohēzijas [fondiem], taču ir ideja iekļaut visus pārējos strukturālos fondus - reģionālās attīstības un sociālos fondus. Par to joprojām tiek diskutēts," piebilda komisārs.