19.jūlijā ES oficiālajā izdevumā Official Journal of the European Union publicētās vadlīnijas aizliedz bloka dalībvalstīm finansēt Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē izvietotās ebreju apmetnes, kā arī ar tām tirgoties.
Eštone savā vēstulē norāda, ka ES dalībvalstīm "jānodrošina to importēto produktu korekta marķēšana, kuru izcelsme ir ārpus Izraēlas robežām pirms 1967.gada un kas tiek tirgotas kā Izraēlas ražojumi". "Komisijai jānodrošina pastāvošo tiesību aktu efektīva (..) ieviešana, pieņemot ES vadlīnijas un citus saistītos aktus," uzsver ES diplomātiskā dienesta vadītāja.
Viņas pārstāve apstiprināja, ka ES grasās marķēt ebreju apmetņu ražojumus. Tomēr viņa piebilda, ka esot pāragri runāt par konkrētiem termiņiem.
Ebreju apmetņu būvniecība 1967.gada karā okupētajās teritorijās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiek uzskatīta par nelikumīgu. Publicēto vadlīniju preambulā teikts: "ES neatzīst Izraēlas suverenitāti pār (..) Golānas augstienēm, Gazas joslu un Rietumkrastu, tostarp Austrumjeruzalemi (..), un neuzskata tās par Izraēlas teritorijas sastāvdaļu neatkarīgi no to statusa saskaņā ar iekšzemes likumiem."
Izraēla brīdinājusi, ka šāda ES rīcība radīs nopietnu krīzi abpusējās attiecībās un ka ES vadlīnijas apdraud ASV valsts sekretāra Džona Kerija centienus panākt Tuvo Austrumu miera sarunu atsākšanu. Saskaņā ar Pasaules bankas datiem ES imports no ebreju apmetnēm gadā sasniedz 230 miljonus eiro, kas 15 reizes pārsniedz importu no palestīniešu teritorijām.